Šīs sajūtas mūs veda taisnā ceļā uz leprozoriju. Brauciens jau kārtējo reizi norisinājās pa grants ceļu, bet pēc neilga brauciena mūsu skatiem pavērās zīme kas norādīja, ka
pa labi mežā atrodas ezers - Sapņu ezers. Nolemjam uz neilgu laiku novirzīties no kursa un paskatīt šo ezeru.
Ceļš nav patīkams un nākas mūsu braucamo atstāt sākuma, jo dubļu kārta kas sedza ceļu bija diezgan pabieza.
Tālāko ceļu turpinājām kājām un atkal pierādījās, ka Talsi ir pakalnu pilsēta. Kalns pamatīgs un stāvs. Lai tiktu līdz ezeram tev ir trīs iespējas, kāpt pa stāvām kāpnēm kas nav ideālā stāvokli, noskriet vai palikt augša un līdz ezeram netikt.
Es izvēlējos nokāpt, bet atpakaļceļš bija grūts, jo kāpiens atpakaļ nenācās viegli. :DEzers uz mums atstāja lielu iespaidu un mēs pat tajā atradām savu mistēriju. Visai interesanti ja nezini kas tas ir, bet beigas mūs var pārņemt vilšanas, jo tas var izrādīties kaut kāds plastmasas gabals.
Tad nu īsti galvas par to nelaužot mēs kāpam atpakaļ un devāmies tur kur bijam ieplānojuši jau sākuma - uz leprozorijas baznīcu. :)
