trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Engures ezers.

Vēl nekad iepriekš nebiju bijusi Engures ezerā un pat ne tā tuvumā. Man jauns piedzīvojums.
Man par lielu brīnumu, patiešām, ezers izrādījās ļoti liels, ļoti. :D
Uzkāpām skatu tornī lai pilnīgāk pārredzētu ezeru, bet pat no torņa īsti otru ezera galu nevarēja saredzēt.
Ievērojām kādu cilvēku bariņu ar mācītāju nopakaļ, kas iznāca no niedru biezokņa. Tur bija koka tilts pāri visam ezeram uz kādu, tur pat blakus esošo salu.
Izlemjam, ka dosimies apskatīt kas tur ir.
Tilts ne visai drošs un citviet pat sašķiebies un saplīsis.
Pārvaram savas bailes un tomēr dodamies iekšā. Visu mūsu ceļu pa tiltu mūs pavadīja gids - mazs putnēns. :D
Kad nonācām tilta otrā galā sala izrādījās pavisam purvaina tāpēc iekļūt meža bija mazliet apgrūtinoši.
Apskatījuši salu nospriedām, ka šeit atpūšas makšķernieki, jo krasts ap salu pilnībā bija aizaudzis ar niedrēm.
Dodamies atpakaļ. Vēl pa ceļam paspēju apbrīnot Skaistās ūdensrozes, kas šajā ezerā patiešām netrūka.
Tālāk devāmies uz Mērsragu, jo mašīnai vajadzēja ieliet benzīnu. Pēc tam taisnā ceļa uz otru Engures ezera pusi.
Otrā pusē vairāk ko apskatīt.
  • Savvaļas govis (ganās lai saglabātu dabisko ezera ainavu)
  • Lilliju taka (Ko tā arī neapskatījām)
  • Daudz savvaļas truši (nebija iekļauti apskatāmo sarakstā)
Otrs ezera krasts iekārtots puslīdz labi. Atpūtniekiem patiktu un arī nometnes taisīt būtu iespējams.
Sameklējam taku kas ved taisnā ceļā pie savvaļas govīm, bet izrādās, ka tas taisnais ceļš nemaz nav tas īsākais, jo govis un zirgi iemīļojuši ezera pašu tālāko galu.
Ar pēdējiem spēkiem tiku līdz galam un ieraudzīt, neieraudzīju neko īpašu. Daudz no parastās Latvju brūnaļas neatšķirs. :D
Atpakaļ ejot ceļš likās īsāks, bet tā jau vienmēr liekas.
Nonākuši līdz mašīnai vēl uzmetām pēdējo skatu ezeram un dodamies mājup.

P.S. Pabraukuši kādu gabaliņu aiz mājas ieraudzījām mazu melnu zaķīti. apstājamies un prātā iešāvās stulba, bet jautra ideja. "Noķeram zaķi un vedam mājās. Neviens jau nav rakstījis parametrus kādam jābūt suvenīram." Par nožēlu vai par laimi zaķītim, mēs viņu nenoķērām. :D
Pārsmējušies līdz nemaņai braucām mājas. Diena izdevās veiksmīga un laiks tika pavadīts jautri. Tas jau ir pats galvenais. :)