Tris dienas. [Part 3]

... Iezvanās telefons un ašā ideja klāt - Paliekam pie ezera. Kur, Kad - nezinu, izdomāsim. :D
Tad nu nepilnas pusstundas laika aptuveni un nepilnīgi izdomājam ko darisim un kur brauksim. Pirmā doma, paliksim pie ezera, drīkst vai nedrīkst-nezinām, bet braucam, tad jau redzēs kā būs.
Ap kaut kādiem septiņiem izbraucam, mašīnas pilnas, braucam. Ceļš nebija garš, bet apstājamies pie ezera. Cilvēku nav daudz, ir pāris kempinga mājiņas un vieta ugunskuram. Jautajam vai šeit var palikt ar teltīm, neviens konkrētu atbildi mums nespēj dot. Zēni paiet gabaliņu uz mājiņu pusi, bet ari tur nav ne viena kam varētu pajautāt. Vienīgā cerība un iespēja kaut ko noskaidrot bija kāds vīrietis kurš blakus kempinga mājiņai mašīnā snauduļoja. :D
Neko, apsēžamies un pēc piecu minūšu spriešanas nolemjam braukt tālāk - uz jūru.

-Braucam? - Braucam!

Ceļš pagarš un ļoti līkumots. Kādu laiciņu pavadām aiz smagās mašīnas, jo tai grūtības sagādā asie līkumi kurus viņa centās izbraukt izmantojot abas ceļa joslas. Kad beidzot izdevās smago mašīnu apdzīt atkal varējām braukt normālā tempā.

Nonācām krustojumā un tieši pāri ceļam zīme kas norāda uz jūru, bet problēma - Pilnīgi visas mūsu cerības tika apgāztas. Aizliegts celt telti, veidot ugunskura vietu un iebraukt ar mašīnām. Esot kāpu teritorija. Griežam mašīnu riņķi un braucam uz Mērsraga pusi cerība pa celam satikt kādu kas mums varētu parādīt virzienu kur varam braukt.
Visi kam jautājam kā viens stāstīja, ka uz atpakaļu braucot pirmajā krustojumā pa kreisi. Beigās izrādījās, ka visi mūs sūtīja uz vietu kur jau bijām apstājušies. Nolemjam, ka neklausīsim zīmi un braucam iekšā.
Paklausām kādas sievietes teiktajam un apstājamies pie vienas privātmājas. Zēni, lielie drosminieki, apņemas doties un pavaicāt vai šeit maz drīks palikt. Izrādas, ka pa celu gar to pašu māju ir gan galdiņi, gan arī ugunskura vieta.
Mašīnu atstājam tur pat pie mājas un savākuši visas savas mantas dodamies uz priekšu. Izrādās, ka mājas saimniece nemeloja un vieta tiešām ir. Un pats galvenais, ka DRĪKSTĒJA. :)
Esot galā saprotam, ka pulkstenis rāda jau gandrīz deviņi tāpēc ātri izkravājamies un saceļam teltis lai vēl paspētu izbaudīt jūru un paskatīties saulrietu.
Teltis uzceļam veiksmīgi un nu jau skriešus uz jūru. Ūdens pasakaini silts. Jautrībā un muļķībās pavadām vakaru.
Pienācis jau laiks vakariņot un visiem jau gribas ēst, tad nu sēžamies pie galda
un kopīgiem spēkiem kaut ko uzmeistarojam.
Ar vakariņām visi ir apmierināti un spēkus uzkrājusši atkal dodas jūras krastā.
Saulriets bija vienkārši fantastisks, stāvējām kādas piecas minūtes un skatījāmies. Vēlāk gan
Dažiem sagribējās papeldēt mēness gaismā tāpēc visi atkal metās ūdeni.





Tikko kā pazuda saule vienām galvā iešāvas izcila doma - Ejam fotografēties? :D Nedrīkstēja jau atteikt. Tad nu izdabāju dažām kaprīzēm un atkal bija miers.
Atlikušo vakaru un daļu nakts pavadījām sēžot pie galdiņa un runājot.
Aizmirsu piebilst, laiks bija silts un tas nozīmēja vien to, ka bijām izkarsējušies guļot teltīs. Otrā rītā pamodāmies, jo teltis bija šausmīgs karstums. Kamēr pārējie guļ, nolēmām mazliet pastaigāt gar jūru. Staigājot aizgājām patālu. No rīta ūdens mazliet pavēss, bet ne tik auksts lai nenobaudītu rīta peldi. Fantastiski. :)
Jau no paša rīta sastapām divus cilvēkus kas mūsuprāt gāja makšķerēt, bet īsti gan saprast nevarēja.
Izstaigājušies lēnām gājām atpakaļ uz teltīm. Tad jau visi bija augšā un pamazām kravājās.
Pa to laiku kamēr kravājām savas mantas cits bija paspējis iemukt mežā un nogaršot pirmās mellenes. Teicās esot garšīgas. Būs vien jātic, jo pašiem laika nogaršot nebija, jo bija jākravājas.

Kamēr pakojām mantas mums apraudzīt atbrauca kāda mašīna. Vīrietis noskatījās, ka kravājamies un aizbrauca. Laikam pārbaudīja vai atstājām aiz sevis kārtību.
Tad nu beidzot kad bijām sakravājušies vienojāmies, ka šoreiz gan sacensības nerīkosim un brauksim normāli, jo visi bija nogurusi. Citam visa nakts tik pat kā negulēta. Ta nu noslēdzās manas trīs dienas. Jautri pavadīts laiks un patīkams nogurums. :)

Tris dienas. [Part 2]

Otrā dienā pamodušies ar jauniem spēkiem jau agri no rīta sēžamies mašīnā un dodamies ceļā. Atpakaļ uz Jūrmalu, šoreiz plānos Jomas ielas svētki un kārtīga atpūta pie jūras.
Ceļa dodamies ap pusdesmitiem no rīta un 'Jūrmalā ierodamies ap vienpadsmitiem. Mēs domājām, ka iepriekšējā diena cilvēku bij' daudz, bet šoreiz bija tā, ka pat apmaldīties varēja cilvēku drūzmā.
Apkārt cilvēki sadrūzmējušies palielos baros ap kādu no trim skatuvēm uzkurām jau pavisam drīz kāps mākslinieki. Ap pulkstens' divpadsmitiem uz skatuvēm sākas rosība un ik pēc stundas mainās mākslinieki.
Mēs ilgi neuzkavējāmies pie skatuvēm, bet devāmies tālāk. Uz priekšu arī vēl bija ko apskatīt. Iešana bija apgrūtināta, jo cilvēki grūstas cerībā paspēt visas vietas apskatīt. Dažbrīd pat nācās apstāties un palūkoties apkārt kur palicis otrs. :) Nonācām līdz vietai kur par dārgām naudām varēja paspēlēt kadu spēli un iegūt balvas. Kaut kas līdzīgs ir atrodams arī pilsētas svētkos, tikai šķiet mazliet lētāk.
Apstājāmies, jo mūsu uzmanību piesaistīja kāds vīrietis kurš saģērbies klauna kostīmā sēdēja virs neliela baseina un kacināja cilvēkus kas ar bumbu mēģināja trāpīt pa mērķi lai lielo runātāju iegāztu ūdeni. Skats visai jautrs.
Mazliet pasmējušies par nabaga klaunu kurš tika izmērcēts devāmies taisnā ceļa uz pludmali.
Jau nelielu gabalu pirms pašas pludmales varēja dzirdēt rosību, norisinājās smilšu skulptūru konkurs un to visu vadīja kāds krievu DJ.
Arī tur mēs neuzkavējāmies, jo nekas vēl ta īsti nebija sācies, tikai tāda iesildīšanās vien.







Pēc neilgas meklēšanas atradām labu vietu kur atpūsties un izbaudīt Jūrmalas sauli.
Fonā visu laiku jaucās mūzika no telšu kafejnīcām un DJ spēlētā.
Saule pagulējām kādas divas stundas un tad jau atkal posāmies mājup. Īpaši neiepriecina lielā cilvēku brūzma.
Atveldzējušies iekāpām mašīnā un jau atkal devāmies mājas. Nonākusi gala atvilkām elpu. Doma bija visu atlikušo vakaru pavadīt mājas, bet... [Turpinājums Part 3.]

Tris dienas.

Mazliet jau par vēlu rakstu, bet viss sākās ar vienkāršu braucienu uz jūrmalu skolas darīšanas. Tika sagatavota fotokamera pilnai gatavībai tieši tajā dienā uzņemt daudz fotogrāfiju kas tika veiksmīgi arī izdarīts. Dienas pirmā daļa bija nogurdinoša. Kā ap vienpadsmitiem iegājām Bulduru vidusskolas dārzos tā tikai ap trijiem no turienes iznācām. Pirmie iespaidi, vienreizēji. :)
Izstaigājam četras lielas dobes. Ar pirmo tiešām mocījāmies, jo no tās neko pilnība nevarēja saprast, bet ar otro un trešo gāja mazliet vieglāk. Lai gan arī otrā un trešā nebija savā ideālākajā kartība mes viņas veiksmīgi izstaigājam un ieguvām daudz labu fotogrāfiju. Nākoša un pate pēdēja dobes kas bija mūsu planos bija Bulduru vidusskolas akmeņdārzs. Negāja viegli. Ik reiz kad kāds augs nebija savā vieta vai vispār neatradās šeit pa galvu jau skraidīja doma visam atmest ar roku, bet ar mazu uzmundrinājumu tomēr atsākam ieplānoto.

Visa kā tik daudz un arī šis tas nesaprotams, bet divatā ar kopīgiem spēkiem arī šī dobe tika veiksmīgi izieta.
Ar lielu nopūtu devāmies atpakaļ uz mašīnu kas šajā karstumā bija ļooti uzkarsusi. Mazliet atpūtāmies un devāmies tālāk. Tālāk mūsu ceļš veda uz pludmali. Abiem gribējās apskatīt Dzintaru pludmali, bet redzot cik daudz cilvēku un cik pārpildīti ir stāvlaukumi sākam pamazām samierināties ar domu, ka pludmali bus jāapmeklē citā vieta, bet mums paveicās un mēs atradām brīvu vietiņu tieši Jomas ielas galā.
Ātri novietojām savu mašīnu un devāmies pa ielu uz priekšu. Tik daudz cilvēku un sajūta kā ārzemes. :D

Lēnām un nesteidzīgi izgājām cauri Jomas ielai un devāmies uz Dzintaru pludmali. Vietu kur mazliet atlaisties nemaz nemeklējām, jo pludmale kā piebāzta ar tūristiem un iedzīvotājiem. Paraudzījām kāds ūdens un nopriecājāmies, ka esam tikuši tik tālu. Pludmalē nobrīnījāmies cik daudz kaiju lidinās apkārt un ka par brīnumu mums arī divas vārnas tur pat gar krastu bradājās. Laikam izbadējušās.










Mazliet atveldzējušies jūrā, lēnām devāmies atpakaļ. Atpakaļceļā apskatījām interesantās ēkas kurās tagad ir izveidoti dārgi restorāni un kafeinīcas. Visas ielas garuma ik pa pārdesmit metriem bija izvietoti cukur vates stendi un visi kā viens to tirgoja par sešdesmit santīmiem, citam dārgi citam nē. :)
Abās ielas malās viens aiz otra sacelti suvenīru stendi, cits par citu dārgāki, bet piedāvājums gan puslīdz atšķīrās.
Kad beidzot bijām tikuši līdz mašīnai bijām noguruši un izslāpuši. Mazliet atvilkām elpu un atsvaidzinājāmies. Tad jau atkal bija pienācis laiks doties tālāk, šoreiz gan uz māju pusi, bet pa ceļam vēl šur tur vajadzēja ieskriet. Nebija jau nekāda apskates diena. Mācīties, mācīties, mācīties. :D
Pavisam noguruši atgriezāmies mājās un pulkstenis jau rādijā pusseptiņi.
Paēdām vakariņas, paskatījāmies mazliet TV un devāmies gulēt, jo rīt taču jauna diena un spēki ir jāuzkrāj. :)