Tad nu apskatījām lapām piebirušās zemes un kokus kas savas lapas jau diezgan laicīgi sāk zaudēt. Koku galotnes pavisam plikas, citam tik pāris lapas vairs zaros karājas, bet kāds vēl pamanījies visu savu zelta kažoku noturēt savos zaros. Nāca jau vakars un tāpēc pārāk ilgi vairs ārā neuzturējāmies, bet devāmies mājup.
Nākošajā dienā pilnība nobrieduši izlemjam braukt uz Ventspili, sākuma doma gan bij' braukt uz Kuldīgu, bet to atmetām nezināmu iemeslu dēļ.
Ventspilī ir bijis katrs un noteikti tagad
Kāds nebija vēl tuvumā apskatījis Ventspils dažādās govis, bet mani turp vilka atklātā jūra. Laiks mūs lutināja ar saulīti, bet pie pašas jūras gan vējš mūs arī nedaudz pasaldēja.
Nosaluši kāpām mašīnā un braucām mājup, bet pa ceļam viens necils, bet tomēr apskates objekts apskatāms. Saucās pavisam dīvaini un arī nostāsts man likās visai jocīgs, bet nu cilvēki tā izdomājuši un tā nu tas ir. Velna beņķis - viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem kas tikpat kā nav iegrimis zemē. Manuprāt teika gan ir nedaudz dīvaina, jo lai nu kas būtu par glābēju un miera salīdzēju, bet ne jau pats Velns. Bet teika paliek teika un tur neko mainīt.
Akmens tiešām visai iespaidīgs un vieta arī tīri tā neko. Lielāku akmeni vēl redzējusi nebiju tāpēc, lai gan objekts kādam nenozīmīgs, bet apskatīt domāju, ka var.
Tā nu lūk pa nedēļas nogali gāja man, ka gāja Jums? :)