Jau atkal kārtējais vakars. Sēžam un protams neko nedarām.
- Braucam makšķerēt..?!
* Braucam!
- Nopietni, braucam?
* Tik uz kurieni?
Kārtējā ašā ideja un es jau protams savu mazu labumiņu no tās meklēju.
Nav jau tā, ka makšķerēt man nepatīk, bet ja to tā īsti nepieprot tad jau nekāda prieka nesanāk.
Sapakojāmies un dodamies ceļā. Nav jau nekur tālu, te pat, Abavā. :)
Mans labumiņš un prieks no brauciena - Sventes dzirnavu kreisais krasts (ja brauc no Stendes).
<---- Lūk dzirnavu siena. Protams no šīs puses nebija labākā vieta no kuras apskatīt dzirnavas, bet nevar teikt, ka bija slikti. Mūsu pašu Virbupes kreisā krasta dzirnavu drupas nav īpaši daudz un ir arī redzama cilvēku darbība, bet tomēr no šis puses vel nekad nebiju bijusi.
Pamats zem kājām ir tik cik nu viņa tur ir palicis, pārējais vis ir vairāk vai mazāk pliki dēļi (puvuši un saplēsti) un ūdens, kas protams ir neatņemama dzirnavu sastāvdaļa.
Šis kreisais spārns, ja to tā tagad var saukt ir kalpojis kā turbīnu novietne vai nu kā viņas agrāk sauca. Cik nu daudz es no mehānikas saprotu, bet mani pārliecinošie avoti ziņo, ka tā ir bijis. Tad nu ticam uz vārda. :)
Spriediet paši, izskatās vai nē pēc turbīnas, bet to jau vairs precizēt varēs tiešām zinošs cilvēks.Tālāk bij' jāizbrien cauri nelielam krūmu un nātru šķērslim, bet kad tas tika darīts mēs nonācām pie pavisam necila ūdenskrituma. Es domāju, ka tas pat neskaitās ūdenskritums, bet manās acīs tas vienmēr tāds būs :D
Mazliet tur pastāvējām un paspriedelējām par to kā agrāk šeit ir bijis un žēl, ka nav iespējas tikt otrā pusē neaizbraucot uz otru pusi.
Paskatījāmies pulkstenī un tas rādīja jau gandrīz astoņi.
Jādodas makšķerēt, bet iesākumā vel laba vieta jāsameklē.
Īsto vietu atrast izrādījās nemaz nav tik viegli tāpēc vēl mazliet novirzoties no kursa mēs izbraucām cauri Valgalei (jeb Valdgalei), kurš lai vairs atceras ka īsti bij' rakstīts uz zīmes, jo izrādās, ka Talsu apkārtnē ir divi šādi pagasti tik nosaukumā atšķiras viens burts.Tad no prom no novirzes. Izdomājām un atradām puslīdz labu vietu makšķerēšanai. Skats ideāls un tieši pie Abavas dīvainajiem, bet interesantajiem līkumiem.
Ak jā, apskatījām arī mūsu necilās Virbupes ieteku Abavā. Par kādu stipru upi tā tomēr kļūst.
Kad jau tā kārtīgi sapratu kā darāma tā lieta kas saucās makšķerēšana, tad arī laiks skrēja nemanāmi un man pat bija jautri :)
Tiešām, laiks paskrēja nemanot. Kad jau grasījāmies beigt iemetām aci pulkstenī un izrādījās, ka jau ir pusvienpadsmit. :D
Salikām mantas bagāžniekā un devāmies ceļā. Ar izbraukšanu bija pagrūti, jo lietus bija izskalojis pamatīgas bedres, kas apgrūtināja braukšanu, bet tikuši galā ar grūto uzdevumu mēs dodamies tālāk.
Mājās bijām vienpadsmitos un pārguruši iegājām gulēt.
Laiks pavadīts jautri un labi. Es beidzot iemācījos normālāk makšķerēt un arī pludiņu vairs ar lielu plunkšķi ūdenī nemetu (tas biedējot zivis).
Galvenais jau tas, ka mēs interesanti pavadījām laiku un to pavadījām kopā. :)
P.S. Nākotnes plāns - Šādi braukāsim biežāk. :)
