Pirmais Talsu flash mobs.

11. novembris man bija īpaša diena divu iemeslu dēl.
Pirmkārt un pats galvenais iemesls bija ikgadējais lāpu gājiens kurā devos ar Jaunsargiem. Esmu sirdi mazliet patriots tādēļ man tas bija svarīgi, lai kaut uz dienu manī būtu šī pacilātības sajūta un patriotisms ko ikdienā nemaz tik viegli nav sajust.
Otrs svarīgs notikums bija pirmais Talsu flesh mobs - spilvenu kauja Talsu centrā. Pasākums visnotaļ bija izdevies un cilvēkos atstāja nelielu izbrīnu pēc tam kad kauja bija galā, jo kaujas dalībnieki izklīda it kā nekas nebūtu noticis. :)

Nevainīgā un nemanāmā pulcēšanās ap Talsu centra "Rimi", neuzkrītošie spilveni padusēs skatītājos izsauca ieinteresētību un nepacietību, jo neviens nezināja kas un kā īsti šeit notiks, bet zināja, ka kaut kas būs.

Tā nu pēc neilga laika sākās izšķirošā cīņa un jaunieši cīnījās ar visiem spēkiem. Skatīties bija vērts. Ar nepacietību gaidu vēl kādu līdzīgu pasākumu un tiešām uzslava organizatorām, bija super. :)

"Ceļojot mēs apgūstam vairāk, kā jebkādā citā veidā. Dažreiz diena pavadīta svešumā sniedz vairāk nekā desmit gadu dzīves mājās. / Franss /"

Pirmās dienas rīts iesākās visai agri un arī dzen veiksmīgi. Autobusā iekšā un tā sākas trīs dienu ceļojums pa Vidzemi.
Pirmais apskates objekts bija Gūtmaņalas. Protams objekts nevienu vien reizi ir apmeklēts, bet katrreiz tur ir interesanti atgriezties un pavērot to visu atkal, ar svaigu skatu. Mazliet pasēdējām tur pat uz soliņiem un tad jau mūsu ceļš veda tālāk - Cēsis.
Cēsīs mēs apskatījām Ērgļu klintis, Diena mūs lutināja un saulīte spīdēja. Lielāki entuziasti arī iebrida dzestrajā ūdeni un dažs pat izpeldējās. Pēc nelielas atpūtas un atveldzēšanās atkal lecam busiņā un dodamies uz priekšu.
Nākošā pietura - Valmiera. Lai gan Valmierā mums nebija ieplānots neko apskatīt, tieši tur mūsu izbraukuma busiņam gadījās neliela ķibele - gandrīz palikām bez aizmugurējā labā riteņa. :) Kad busiņš jau atkal bija braukšanas kārtība devāmies tālāk.
Pirmās dienas galamērķis - Burtnieku ezers. Mūsu izbrauciena jautrības uzturētājs Jānis bija parūpējies arī par to, lai par Burtnieku ezeru mēs visi uzzinātu daudz interesantu teiku un nostāstu. :) Pie Burtnieku ezera vēlējāmies apmesties, izīrēt laivu un pārlaist nakti tāpēc vietējie iedzīvotāji mums ieteica tur dzīvojošu sievieti Birutu, kas izīrējot laivas. Tā nu mēs braucām pie šīs laipnās sievietes, kas mums atvēlēja arī nakšņošanas vietu un deva dažus norādījumus par to kur drīkstam kurināt ugunskuru un kur meklējama malka. Kad bijām iekārtojušies mūsu brīnišķīgais šefpavārs Jānis mums uzmeistaroja gardas vakariņas.
Otrās dienas rītā īpaši agri necēlāmies, jo nākošais galapunkts bija Rūjiena un tur esošā saldējumu fabrika.
Runājot par Rūjienas saldējuma fabriku, mēs nedaudz vīlāmies, jo solītās ekskursijas vietā mums vairs piedāvāja tikai noskatīties filmu un katram pa saldējumam. Bet mēs galvas nenolaidām un operatīvi vienojoties braucām uz nākošo galamērķi - Mazsalacas Skaņo kalnu.
Nonākot galamērķī laiks mūs mazliet apbēdināja, jo sāka līt, bet tas mūsu možo garu nu ne kādi neapspieda un mēs devāmies apskatīt ko mums piedāvā šī vieta. Redzēt bija ko un mēs izmēģinājām arī vai mums izdosies atdarināt velna šķaudīšanu saucot rič! - rač! - ački! - rauš!. Mēs īsti neizpratām kā tas darāms tāpēc mums nesanāca, bet no malas gan izklausījās ļoti labi :D Izstaigājām dažādas takas un redzējām arī daudz kā interesanta. Uzdūrāmies un mazliet patraucējām arī kāziniekus, bet mēs centāmies būt pārāk neuzkrītoši tāpēc ātri vien izlavierējām cauri tiem un devāmies tālāk. :)
Tālāk mūsu ceļš veda cauri Ainažiem uz Salacgrīvas - Saulkrastu pusi kur bija ieplānota nākošā apmešanās vieta. Atrast gan apmetni mums nācās grūti un tika piedzīvoti gan šokējoši gan arī diezgan amizanti atgadījumi, bet beigu beigās jau nometnes vieta tika atrasta. Nometni ierīkojām netālu no jūras un pamazām jau gatavojām vakariņas.
Bet, pirms vakariņām arī mazliet sevi pabiedējām, jo braucot uz apmetnes vietu, pa ceļam ievērojām diezgan vecu muižas ēku, kas personīgi mani ļoti ieintriģēja. Tā nu neilgi pirms vienpadsmitiem salasījāmies un devāmies turp, iekšā gan netikām, jo beigās izrādījās, ka ēka tiek apsargāta un ari gaismas objekti (Uz kustību reaģējošas lampas) ir izvietoti visriņķī muižai. Tā nu mazliet vīlusies, bet devāmies atpakaļ.
Naktīs maz gulēts, saulē izkarsējušies, bet tomēr ar smaidu un pozitīvu noskaņojumu mēs pavadījām šīs divas dienas un manuprāt izbrauciens bija gana izdevies un īpaši sūdzēties nevar. :)
Ak jā, mēs tak pabijām arī Igaunijas pierobežā - ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā.
Kārtīga uzslava mūsu šefpavāriem - Jānim un Laurim par ļoti gardām vakariņām un arī Ilutai par pacietību un izturību. Paldies Renāram un Raivim par nakts sarunu kompāniju, Alisei un Eduardam par smiekla devu vakaros. :) Par spīti tam, ka man patīk izbraucieni kur nav konkrēta galamērķa un apskates objekti vienmēr tiek atrasti pa ceļam uz kaut kurieni, šis bija viens no tiem izbraucieniem, kas manuprāt tiešām bij izdevies vienkārši kolosāls un protams, arī kompānija bija laba. :)

BusBallītes 2011 oficiāls noslēgums.

Izkāp no sava "rāmja"un paskaties, kāda ir dzīve bez robežām!

Šoreiz tāds lielāks apkopojums, jo mazliet iekavēju rakstīšanu. Tātad, piekopjot klases kolektīva nemanīti ieviesušos tradīciju, šogad atkal aktīvi atpūtāmies rāpjoties pa virvju trasēm, kas iekārtas augstu virs zemes kokos. Šī laikam bija viena no vis ekstrēmākajām un grūtākajām trasēm ko esam gājuši, bet bija interesanti. Kāds no visiem trases posmiem likās vienkāršāks par vienkāršu, bet cits atkal cits bija īsts pārbaudījums mūsu izturībai un spēkam gan rokās gan kājas. Virvju trase laikam bija galvenais notikums, bet protams katrs reizi izbraucām arī ar rodeli kurā guvām tikai pozitīvas emocijas un kārtīgu adrenalīna devu, kā arī apskatījām Gūtmaņu alas un pabijām arī baltajā kāpa – dendroloģiskajā apstādījumā, taka līdz jūrai. Šī diena bija aizvadīta visai jautri un kā jau katru reizi ar lielu smiekla devu un neaizmirstamām emocijām piepildīta diena. Ak jā, braucām arī ar Tērvetes panorāmas ratu, veicās, jo konduktors pat atļāva izbraukt divus aplīšus :D Smieklīgi, bet fakts, jo tādus skatus redzēt ir kaut kas pārsteidzošs un neaizmirstams.

Arī mājupceļš mums izvērtās visai jautrs un galvā valdīja īsts vasaras trakums kuru nemaz nebija doma apslāpēt un tieši tāpēc tapa daudz un dažādi video materiāli kuri vēlāk tika samontēti kopa viena lielā video.

Nākamais mans piedzīvojums veda uz Babīti – rododendru dārzu jeb kā man labāk patiktu teikt, uz rododendru mežu. Ko tādu sapņo redzēt katrs sevis cienīgs dārznieks un selekcionārs. Iespaidīgi. Tik daudz dažādu krāsu, smarža. Visam cauri pat nevarēja just, ka atrodos priežu mežā, kur pēc visiem dabas likumiem vajadzētu būt tīrai un svaigai priežu smaržai.

Izstaigājām stundas laikā un tad atkal atpakaļ karstajā autobusā un ceļā uz nākamo apskates objektu – Jaunmoku pili.

Vienmēr braucu garām un tik noteicu – kādreiz arī es tur aizbraukšu un paskatīšos, kas slēpjas aiz šiem pakalniem un kokiem. Tad nu redziet, mana vēlēšanās būs piepildījusies un es tiešām aizbraucu un apskatījos. Biju ļoti pārsteigta, jo tā tiešām bija pils, nevis muiža vai muižas pils, bet īsta sarkanķieģeļu pils. Izstaigāju visu pils apkārtni un biju ļoti priecīga par to cik skaisti viss ir iekārtots, bet šoreiz, pārmaiņus pēc biju arī iekštelpās. :D

Pirmais ko pamanīju ieejot iekšā bija apbrīnojami oriģinālā krāsns, kuras apdare veidota no apgleznotām flīzītēm – Rīgas skati uc. Skaisti un arī pārējais pils iekārtojums man patika, bet atradu savu favorīt istabu. Vidēja izmēra istaba ar loga sienu, skats uz tur pat esošo dīķi un kāpnes kā no pasakas.

Pils otrajā stāva iekārtots meža muzejs, par to gan liela sajūsma nebija, bet apskatīt varēja. Manu uzmanību momentā piesaistīja tur pat esoša fotoizstāde, tad nu to laiku arī pavadīju tur.

Tad nu īsumā nobeidzu savu atskaiti, aizbrauciet un iegūstiet savus iespaidus, jo tas ir tā vērts.

The Last Day

Tad nu atkal pēc ilgāka laika man ir radusies iespēja par kaut ko uzrakstīt un šoreiz tās būs divas, vienkārši apbrīnojamas muižas.
Kā pirmā tika apmeklēta Zemītes muiža. Protams kā daudzās muižās, pilis tur šobrīd atrodas Zemītes pamatskola. Ēka patiešām iespaidīga, no skata nedaudz atgādina pili, kurā tiek filmēts Uguns Grēks. :D Apkārtne iekārtota ļoti skaisti, tur pat netālu atrodas paliels ezers kurā uzturas divi skaisti gulbji. Varētu pat teikt, ka atrodoties tur sajūtas ir kā atrodoties pasakā. Protams manis gūtie iespaidi ir tikai tik daudz cik varēja iegūt apstaigājot muižas apkārtni un apskatot to no ārpuses, jo bijām tur labu laiku pēc darbalaika beigām un iekšā mūs neviens vairs nelaida.
Ieraugot vien šo skaisto arhitektūras brīnumu jutos diezgan pārsteigta, ka mūsu mazajā Latvijā tomēr ir kas tik iespaidīgs un fantastisks.
Tālāk mūsu ceļš veda tur pat netālu no Zemītes, uz Kukšām. Pretēji Zemītes muižai Kukšu muiža šobrīd atrodas visai grezns viesu nams kur apkārt visai teritorijai izvietotas novērošanas kameras, bet tas jau nenozīmē, ka nevaram pamielot savas acis ar ko tik skaistu. Muižas īpašumā savu kāju nespērām, bet toties apbraucām to pa ceļu, kas veda uz netālo dambi. Šīs muižas apkārtne pamazām jau sākta labiekārtot un tur pat esošais muižas dārzs ir labiekārtots ar dārza mēbelēm un dažādām skulptūrām. Muižu protams ir iespēja apskatīt, jo viņi piedāvā ekskursijas (maksas), kuru laikā domājams izstāsta daudz interesanta. :)
Par spīti tam, ka bija jau vakars un pamazām sāka krēslot, laiks tika pavadīts manuprāt ļoti lietderīgi un interesanti.
Tā tomēr ir liela pieredze un ir interesanti uzzināt ko interesantu un iespaidīgu dziļi sevī slēpj mūsu pašu valsts - Latvija. Varbūt mana aizraušanās vienkārši apskatīt šos kultūrpieminekļus ir muļķīga, bet tās ir neaizmirstamas emocijas un pārsteigums ko var gūt apbraukājot un apskatot šādas vietas. Es katram kaut reizi savā dzīvē ieteiktu novirzīties no visiem tik ierastā maršruta un aplūkot valsts "dvēseli".

P.s. Paldies Tev, kas šo vakaru bija veltījis man un bija ar mieru izdabāt katrai manai kaprīzei un kārtējo reizi ar mani izbaudīt ko šādu. Paldies, ka esi tāds un paldies, ka ar tevi ir tik forši pasākt neaizmirstamas lietas, kas vienmēr iespiedīsies manā atmiņā. Paldies Tev.

Jauniešu diena

Pirmo reizi šogad aizbraucu un piedalījos lielākajā jauniešus vienojošajā pasākumā Talsos - jauniešu dienā :) Pasākums vienkārši satriecošs un neaizmirstams, patiesi, laiku pavadīju brīnišķīgi. Viss pasākums manuprāt bija ieplānots labi un lai gan vienu brīdi pašā vakarā viena daļa ievilkās tas neliedza mums izpriecāties un ļoti labi pavadīt laiku. :)
Man lielu satraukumu sagādāja Pop - Ielas priekšnesuma demonstrēšana, kas bija kā mājasdarbs pirms braukšanas un jauniešu dienu. Sagatavojām priekšnesumu labi un lai gan vienā vieta nezināju vārdus, mēs uzstājāmies labi, domāju arī skatītājiem patika. No visiem divdesmit diviem (ja nemaldos) priekšnesumiem ieguvām piekto vietu. It ka nav augsta vieta, bet mēs bijām ļoti apmierināti un gandarīti, jo galvenais jau ir tas cik ļoti lietderīgi un jautri mēs pavadām laiku nevis tas cik godalgas iegūstam :)
Pēc priekšnesuma bija maza atpūta kuras laikā klausījāmies "Nots 2011" dalībnieču uzstāšanos un arī jauno grupu konkursa uzvarētāja priekšnesumu. :)
Pēc mazās atpūtas arī sagaidījām "Nots 2011" dalībnieču apbalvošanu un tad jau uz skatuves kāpa Latvijas pārstāvji Eirovīzijā - Musiqq. Neesmu jau liela viņu fane, bet ja jau iespēja bija paklausīties tad garām nelaidu :)
Varētu jau teikt ka tā bija vakara kulminācija, bet nē, jo aiz viņiem sekoja manuprāt populārākais Latvijas DJ - Toms Grēviņš, kurš mūs pagodināja arī ar kopīgu fotogrāfiju. :)

Ņemot vērā dienā piedzīvoto un ideālo vakara noslēgumu, viennozīmīgi varu teikt, ka šī bija viena no labākajām dienām un neaizmirstamākais pasākums kurā jel kad esmu iesaistījusies. :)
mmm, gandarījums visai atlikušajai dzīvei.
Katram ieteiktu vismaz reizi dzīvē apmeklēt šo pasākumu un nav jābaidās, šogad bija ciemiņi arī no Jūrmalas, viņiem nemaz nav tik tuvu. :) Esi aktīvs un piedalies arī tu, jo šis pasākums notiek katru gadu ;)

Esi labs un atvelti nedaudz sava dārgā laika.

Jaunieši - tā ir Latvijas nākotne. Ļausim jauniešiem izaugt, pilnveidojot savas ieceres, attīstot savas idejas un mērķus. Virbu pagastā dzīvo 12 aktīvi jaunieši, kuri paši ir nodibinājuši savu futbola komandu. Zēni saviem spēkiem ir iegādājušies komandai vienotas futbola formas. Divu gadu laikā, kopš komadas pastāvēšanas ir iegūts daudz godalgu un apbalvojumu. Jauniešu komanda ir spējīga cīnīties ne tikai ar saviem vienaudžiem, bet viņi to dara ar jau pieredzējušie spēlētājiem. Līdz uzvarām un sasniegumiem zēniem palīdz nokļūt jautrība, labestība, vienotība un lielais komadas gars. Palīdzēsim jauniešiem izaugt!!!

No vienkāršas bumbas spārdīšanas vasaras laikā līdz nopietnam sapnim.
Viņi tik tālu jau ir tikuši, starp visām sīvajām cīņām pret daudz pieredzējušākiem un stiprākiem spēlētajiem viņi nav nolaiduši rokas un turpina cīnīties, jo futbols ir viņu sapnis.
Nestāvi mala, jo tev ir tikai viena iespēja palīdzēt un tas neprasa daudz laika. Vien nieka piecas minūtes kas tev jāvelta lai nobalsotu par šo projektu portālā Labiedarbi.lv. Balsot var vienu reizi šī mēneša laika no sava draugiem.lv profila un arī no sava telefona (īsziņa ir bezmaksas), tātad tev tomēr ir divas iespējas, telefons un draugiem.lv profils.
Atbalsti, jo es par viņiem.! :)

Viņi ir mūsu čempiņi!

Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē. / Pitagors/

Sestdiena, 5. marts. Ar tādām cerībām un prieku dodos un fināla skati konkursam "Iela", bet ak tu, vilšanās. Balva neiegūta, bet piedalīšanās prieks tā pat, bet ne par to šoreiz. Ieejam iekša un viss tik primitīvi - lūdzu tur bildes kas vietas nav ieguvušas, šeit bildes ar vietām. Sameklējiet savas un varat ņemt. Ne izstādes ne kopīgas izvērtēšanas, ne kā. Skumīgi. divu stundu vieta nosēdējām tikai nedaudz mazāk kā stundu, īsa diskusija, fiksa balvu izdalīšana, strīds un prom. Arī balvas nekādas dižās, pārpalikumi no Dziesmusvētkiem un kāpēc? Visu laiku tiek uzsvērts, ka naudas projektam nebija, žūrijā nebija profesionāļi, bet gan kultūras augstskolas trešā kursa studenti - diezgan nožēlojami, manuprāt ja pasākumu valsts mērogā nespēj uztaisīt arī ar minimāliem līdzekļiem tad kāpēc vispār to rīkot?

Toties dienas otra puse gan man bija izdevusies. Jau kādu laiku čīkstēju,

ka gribu apskatīties izstādi "Bodies Revealed, neredzēti + īsti".

Atzīšu, lai gan visi eksponāti patiešām ir īsti, staigāt riņķī bija vairāk baisi nekā šķebinoši. :D Izstāde pa

tiešām iespaidīga un tiešām vērts apmeklēt.

Ak jā, šī bija arī tā diena kad savu "dzīvi" (datora cieto disku)

nodevu uzticama un patīkama cilvēka rokās kurš cerams manu "dzīvi" spēs glābt un atgūt visus tajā esošos datus. :)

Turies!

P.S. Mums bija paparacī, tagad pēc ilgiem laikiem ir arī kopīga bilde :p Tu zināji, ka kaut kas tāds notiek? :D

Story We Tell.

Iespējams kāds šo nesapratīs un ticu, ka kāds pārpratīs, bet talantu konkursā kurš norisinājās 19.februārī mēs piedalījāmies ar savu priekšnesumu - klaunāde + ēnu teātris. Tā bija mūsu interpretācija par tautu naidiem un apvienošanos, par atkarībām un atgūto brīvību.
Mēs neguvām godalgotu vietu, bet arī pateicībai nebija ne vainas, lielāku gandarījumu un prieku mums sagādāja skatītāju uzmundrinošie aplausi un sajūsma pēc priekšnesuma un protams arī pats piedalīšanās prieks. :)
Mēs neko nenožēlojam un neskumstam, jo tā ir mūsu izaugsme un mūsu vārda aktīva "iznešana" pasaulē. :) Mēs ar sevi lepojamies un priecājamies, ka skatītājiem patika un viņi noteikti saprata, bet arī žūriju saprotam, jo izvērtēt priekšnesumus nemaz nav tik viegli tāpēc dusmu uz viņiem neturam, tikai priecājamies. :)

Ar pozitīvām emocijām un jaunu pieredzi biedrība I.M.Pulss turpinās savu darbību un savas idejas neturēs sevī. :)


Video no šova varat noskatīties ŠEIT. Gribēju ielikt uzreiz blogā, bet nevarēju sagaidīt kad beigsies ielāde. :D

P.s. Joprojām varat apskatīt manas fotogrāfijas un priecājieties par laiku kaut āra ir mīnuss grādi. :D Izturību.

When the sun goes down.

Nedēļas nogali aizvadīju visai mierīgi tik sesdienas vakarā uznāca nepārvarama velme iziet lauka un mazliet paeksperimentēt ar fotokameru.

To arī salīdzinoši veiksmīgi izdevas īstenot, bet tad ta netīšām un ne gluži speciāli iedomājāmies mazliet pabraukāt rinķī apkārt un palūkot kas darās visur citur. Tā nu šādi braukājot ieraudzījām neaprakstāmi kolosālu skatu kas mūs aizveda industrijas medībās līdz pašiem Talsiem. Skati vienkārši kolosāli, acīm neaptverami un neaizmirstami.

Mājas atbraucam ap vienpadsmitiem patiešām iespaidoti un apmierināti ar redzēto.

Katram derētu kadreiz izdarīt ko neierastu un savādāku, jo tieši tie netīšie un neapdomātie gajieni, neparedzamās un

pēkšņās idejas var jūs aizvest uz visapbrīnojamākajām vietām.



Nākoša diena arī bija piedzīvojumiem bagāta, jo kartējo reizi nosprausto plānu krasi un neapzināti mainam nokļūstot pavisam citā vieta.

Šoreiz plāna bija doties uz Kandavu. Pašās beigas protams tur nonācām, bet lidz tam izbraukājam ļoti interesantu vietu cerēdami, ka aizbrauksim uz Buses pilskalnu, bet tā vis nesanāca.

Nolēmām braukt uz priekšu cerībā, ka varbūt vēl savām acīm ko tīkamu ieraudzīsim un tad arī ieraudzījām. Nonākuši kandavā ieraudzījām zīmi "Valdeķi". Nezinādami kas mūs sagaida devāmies turp un ieraudzījām vienkārsi acīm neaptveramu ēku - Valdeķu muižu. ēka vienkārši kolosāla un kā no filmas. Veclaicīgas detaļas un divpusīgas kāpnes, sajūta kā būtu iekāpuši kāda pasaka. :) Iepriekšējās muižas kuras apskatījām ne tuvu nebija tik iespaidīgas kā ši.
Strūklaka pie kāpņu sienas gliemežvāka formā, tur pat pretī neliels baseiniņš arī ar strūklaku. Saimniecības ēkas vienkārši iespaidīgas un tas vis tik nelielā kandavas nostūri.
Protams tagad gan tur apkārt apceltas daudzdzīvokļu mājas un netritorija ir puslīdz norobežota, saimniecības daļa vel darbojas un laikam ir iedzīvotāju rīcība, bet pati muiža kalpo kā muzeis īpašnieka Jura Benjamiņa personālizstādei. Ēka joprojām ir Benjamiņu dzimtas īpašuma un to apsaimnieko divi viņa pēcteči. Tā neko īpašums - iespaidīgs bez gala.
Domājams, ka šo ēku ir vērts apskatīt.

P.s. Joprojām vari apskatīt manas fotogrāfijas manā majaslapā - tagad divas jaunas galerijas no pagajušās nedēļas nogales. :)

2011.g

Tad nu iesācies ir 2011. gads un līdz ar to arī mani sagaida jauni piedzīvojumi un pārdzīvojumi kuros labprāt dalīšos. :)
Aizvadīto gadu noslēdzu pavisam jauki un mierīgi, bet jauno gadu sagaidīju salīdzinoši labi, salūts bija - mazliet švaks, bet citādi ok. :)
Tad nu jaunām iecerēm un mērķiem skatāmies nākotnē un meklējam jaunus piedzīvojumus un jaunas vietas ko apskatīt. Vietas var būt jaunas kaut sen zināmas un tajās sen jau pabūts, bet atrast var pat sīkumu ko par tām nezināsi vai vēl nebūsi apskatījis, tāpēc uz priekšu, ej pasaulē un skaties tā kā vēl nekad neesi skatījies. ;)

P.s. Top arī mājaslapa kurā salikšu fotogrāfijas lai vairāk var apskatīt kā līdz šim. Nebūs tikai tās kas šeit vai rakstam gar malu, bet būs arī daudz plašāks klāsts un cerams, ka arī daudz interesantāka skatīšanās. :)

Tad nu ar nepacietību gaidu kad pie manam durvīm pieklauvēs kāds jauns piedzīvojums lai par to varētu uzrakstīt un dalīties iespaidos. :)