Sestdiena, 5. marts. Ar tādām cerībām un prieku dodos un fināla skati konkursam "Iela", bet ak tu, vilšanās. Balva neiegūta, bet piedalīšanās prieks tā pat, bet ne par to šoreiz. Ieejam iekša un viss tik primitīvi - lūdzu tur bildes kas vietas nav ieguvušas, šeit bildes ar vietām. Sameklējiet savas un varat ņemt. Ne izstādes ne kopīgas izvērtēšanas, ne kā. Skumīgi. divu stundu vieta nosēdējām tikai nedaudz mazāk kā stundu, īsa diskusija, fiksa balvu izdalīšana, strīds un prom. Arī balvas nekādas dižās, pārpalikumi no Dziesmusvētkiem un kāpēc? Visu laiku tiek uzsvērts, ka naudas projektam nebija, žūrijā nebija profesionāļi, bet gan kultūras augstskolas trešā kursa studenti - diezgan nožēlojami, manuprāt ja pasākumu valsts mērogā nespēj uztaisīt arī ar minimāliem līdzekļiem tad kāpēc vispār to rīkot?Toties dienas otra puse gan man bija izdevusies. Jau kādu laiku čīkstēju,
ka gribu apskatīties izstādi "Bodies Revealed, neredzēti + īsti".
Atzīšu, lai gan visi eksponāti patiešām ir īsti, staigāt riņķī bija vairāk baisi nekā šķebinoši. :D Izstāde pa
tiešām iespaidīga un tiešām vērts apmeklēt.
Ak jā, šī bija arī tā diena kad savu "dzīvi" (datora cieto disku)
nodevu uzticama un patīkama cilvēka rokās kurš cerams manu "dzīvi" spēs glābt un atgūt visus tajā esošos datus. :)
Turies!
P.S. Mums bija paparacī, tagad pēc ilgiem laikiem ir arī kopīga bilde :p Tu zināji, ka kaut kas tāds notiek? :D
