Šoreiz tāds lielāks apkopojums, jo mazliet iekavēju rakstīšanu. Tātad, piekopjot klases kolektīva nemanīti ieviesušos tradīciju, šogad atkal aktīvi atpūtāmies rāpjoties pa virvju trasēm, kas iekārtas augstu virs zemes kokos. Šī laikam bija viena no vis ekstrēmākajām un grūtākajām trasēm ko esam gājuši, bet bija interesanti. Kāds no visiem trases posmiem likās vienkāršāks par 
vienkāršu, bet cits atkal cits bija īsts pārbaudījums mūsu izturībai un spēkam gan rokās gan kājas. Virvju trase laikam bija galvenais notikums, bet protams katrs reizi izbraucām arī ar rodeli kurā guvām tikai pozitīvas emocijas un kārtīgu adrenalīna devu, kā arī apskatījām Gūtmaņu alas un pabijām arī baltajā kāpa – dendroloģiskajā apstādījumā, taka līdz jūrai. Šī diena bija aizvadīta visai jautri un kā jau katru reizi ar lielu smiekla devu un neaizmirstamām emocijām piepildīta diena. Ak jā, braucām arī ar Tērvetes panorāmas ratu, veicās, jo konduktors pat atļāva izbraukt divus aplīšus :D Smieklīgi, bet fakts, jo tādus skatus redzēt ir kaut kas pārsteidzošs un neaizmirstams. Arī mājupceļš mums izvērtās visai jautrs un galvā valdīja īsts vasaras trakums kuru nemaz nebija doma apslāpēt un tieši tāpēc tapa daudz un dažādi video materiāli kuri vēlāk tika samontēti kopa viena lielā video.
Nākamais mans piedzīvojums veda uz Babīti – rododendru dārzu jeb kā man labāk patiktu teikt, uz rododendru mežu. Ko tādu sapņo redzēt katrs sevis cienīgs dārznieks un selekcionārs. Iespaidīgi. 
Tik daudz dažādu krāsu, smarža. Visam cauri pat nevarēja just, ka atrodos priežu mežā, kur pēc visiem dabas likumiem vajadzētu būt tīrai un svaigai priežu smaržai.
Izstaigājām stundas laikā un tad atkal atpakaļ karstajā autobusā un ceļā uz nākamo apskates objektu – Jaunmoku pili.
Vienmēr braucu garām un tik noteicu – kādreiz arī es tur aizbraukšu un paskatīšos, kas slēpjas aiz šiem pakalniem un kokiem. Tad nu redziet, mana vēlēšanās būs piepildījusies un es tiešām aizbraucu un apskatījos. Biju ļoti pārsteigta, jo tā tiešām bija pils, nevis muiža vai muižas pils, bet īsta sarkanķieģeļu pils. Izstaigāju visu pils apkārtni un biju ļoti priecīga par to cik skaisti viss ir iekārtots, bet šoreiz, pārmaiņus pēc biju arī iekštelpās. :D
Pirmais ko pamanīju ieejot iekšā bija apbrīnojami oriģinālā krāsns, kuras apdare
veidota no apgleznotām flīzītēm – Rīgas skati uc. Skaisti un arī pārējais pils iekārtojums man patika, bet atradu savu favorīt istabu. Vidēja izmēra istaba ar loga sienu, skats uz tur pat esošo dīķi un kāpnes kā no pasakas.
Pils otrajā stāva iekārtots meža muzejs, par to gan liela sajūsma nebija, bet apskatīt varēja. Manu uzmanību momentā piesaistīja tur pat esoša fotoizstāde, tad nu to laiku arī pavadīju tur.
Tad nu īsumā nobeidzu savu atskaiti, aizbrauciet un iegūstiet savus iespaidus, jo tas ir tā vērts.
