Pirmās dienas rīts iesākās visai agri un arī dzen veiksmīgi. Autobusā iekšā un tā sākas trīs dienu ceļojums pa Vidzemi.Pirmais apskates objekts bija Gūtmaņalas. Protams objekts nevienu vien reizi ir apmeklēts, bet katrreiz tur ir interesanti atgriezties un pavērot to visu atkal, ar svaigu skatu. Mazliet pasēdējām tur pat uz soliņiem un tad jau mūsu ceļš veda tālāk - Cēsis.
Cēsīs mēs apskatījām Ērgļu klintis, Diena mūs lutināja un saulīte spīdēja. Lielāki entuziasti arī iebrida dzestrajā ūdeni un dažs pat izpeldējās. Pēc nelielas atpūtas un atveldzēšanās atkal lecam busiņā un dodamies uz priekšu.
Nākošā pietura - Valmiera. Lai gan Valmierā mums nebija ieplānots neko apskatīt, tieši tur mūsu izbraukuma busiņam gadījās neliela ķibele - gandrīz palikām bez aizmugurējā labā riteņa. :) Kad busiņš jau atkal bija braukšanas kārtība
devāmies tālāk.Pirmās dienas galamērķis - Burtnieku ezers. Mūsu izbrauciena jautrības uzturētājs Jānis bija parūpējies arī par to, lai par Burtnieku ezeru mēs visi uzzinātu daudz interesantu teiku un nostāstu. :) Pie Burtnieku ezera vēlējāmies apmesties, izīrēt laivu un pārlaist nakti tāpēc vietējie iedzīvotāji mums ieteica tur dzīvojošu sievieti Birutu, kas izīrējot laivas. Tā nu mēs braucām pie šīs laipnās sievietes, kas mums atvēlēja arī nakšņošanas vietu un deva dažus norādījumus par to kur drīkstam kurināt ugunskuru un kur meklējama malka. Kad bijām iekārtojušies mūsu brīnišķīgais
šefpavārs Jānis mums uzmeistaroja gardas vakariņas.Otrās dienas rītā īpaši agri necēlāmies, jo nākošais galapunkts bija Rūjiena un tur esošā saldējumu fabrika.
Runājot par Rūjienas saldējuma fabriku, mēs nedaudz vīlāmies, jo solītās ekskursijas vietā mums vairs piedāvāja tikai noskatīties filmu un katram pa saldējumam. Bet mēs galvas nenolaidām un operatīvi vienojoties braucām uz nākošo galamērķi - Mazsalacas Skaņo kalnu.
Nonākot galamērķī laiks
mūs mazliet apbēdināja, jo sāka līt, bet tas mūsu možo garu nu ne kādi neapspieda un mēs devāmies apskatīt ko mums piedāvā šī vieta. Redzēt bija ko un mēs izmēģinājām arī vai mums izdosies atdarināt velna šķaudīšanu saucot rič! - rač! - ački! - rauš!. Mēs īsti neizpratām kā tas darāms tāpēc mums nesanāca, bet no malas gan izklausījās ļoti labi :D Izstaigājām dažādas takas un redzējām arī daudz kā interesanta. Uzdūrāmies un mazliet patraucējām arī kāziniekus, bet mēs centāmies būt pārāk neuzkrītoši tāpēc ātri vien izlavierējām cauri tiem un devāmies tālāk. :)Tālāk mūsu ceļš veda
cauri Ainažiem uz Salacgrīvas - Saulkrastu pusi kur bija ieplānota nākošā apmešanās vieta. Atrast gan apmetni mums nācās grūti un tika piedzīvoti gan šokējoši gan arī diezgan amizanti atgadījumi, bet beigu beigās jau nometnes vieta tika atrasta. Nometni ierīkojām netālu no jūras un pamazām jau gatavojām vakariņas.Bet, pirms vakariņām arī mazliet sevi pabiedējām, jo braucot uz apmetnes vietu, pa ceļam ievērojām diezgan vecu muižas ēku, kas personīgi mani ļoti ieintriģēja. Tā nu neilgi pirms vienpadsmitiem salasījāmies un devāmies turp, iekšā gan netikām, jo beigās izrādījās, ka ēka tiek apsargāta un ari gaismas objekti (Uz kustību reaģējošas lampas) ir izvietoti visriņķī muižai. Tā nu mazliet vīlusies, bet devāmies atpakaļ.
Naktīs maz gulēts, saulē izkarsējušies, bet tomēr ar smaidu un pozitīvu noskaņojumu mēs pavadījām šīs divas dienas un manuprāt izbrauciens bija gana izdevies un īpaši sūdzēties nevar. :)
Ak jā, mēs tak pabijām arī Igaunijas pierobežā - ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā.
Kārtīga uzslava mūsu šefpavāriem - Jānim un Laurim par ļoti gardām vakariņām un arī Ilutai par pacietību un izturību. Paldies Renāram un Raivim par nakts sarunu kompāniju, Alisei un Eduardam par smiekla devu vakaros. :) Par spīti tam, ka man patīk izbraucieni kur nav konkrēta galamērķa un apskates objekti vienmēr tiek atrasti pa ceļam uz kaut kurieni, šis bija viens no tiem izbraucieniem, kas manuprāt tiešām bij izdevies vienkārši kolosāls un protams, arī kompānija bija laba. :)
BusBallītes 2011 oficiāls noslēgums.
