piektdiena, 2012. gada 2. novembris

Jaunieši lūdz Jūsu atbalstu.

Sirds, kas nenoslēdzas sevī, aug un piepildās ar prieku. Tas ir lielākais sirds dzīves noslēpums. Darot kaut ko citu labā, vislielākais labums tiek mums pašiem.
                                                                                                                                      /Tomass Manns/ 

Sveiki, mīlīši!!!!

Šis mēnesis mums būs pavisam "traks", jo vēlamies iegūt atbalstu projektā, lai jauniešu centram varētu iegādāties pasākumu apskaņošanas sistēmu.... Svarīga ir ikviena balss, tādēļ, lūdzu, nobalso un iesaisti balsošanā arī citus...

Balsošana notiek visu novembra mēnesi. No viena mob.tel. numura un viena draugiem.lv profila var nobalsot tikai vienu reizi, tādēļ vēlreiz uzsveru, ka SVARĪGA IR IKVIENA BALSS...

Saites, kurās TEV JĀNOBALSO:

http://www.draugiem.lv/special/labiedarb…
un
http://www.labiedarbi.lv/lv/balso_par_pr…

BALSOŠANA IR BEZ MAKSAS!!!

Neesi vienaldzīgs, palīdzi vismaz Tu...(hug) Mums patiešām nepieciešama ikviena balss...

PALDIES!!!(hug)

otrdiena, 2012. gada 9. oktobris

Visskaistākais ir sajust VIŅU draudzību…

8. oktobrī Virbu pagasta jauniešu biedrības „I.M.Pulss” pārstāvji, sadarbojoties ar Virbu pamatskolas skolēniem un skolotājām, Dzīvnieku aizsardzības dienas ietvaros devās apciemot Talsu novada dzīvnieku patversmi „Ausma” un tās četrkājainos iemītniekus.
Skolēni un jaunieši bija sarūpējuši dažādus gardumus, ko aizvest patversmes mīluļiem, kā arī samīļoja un paglaudīja katru patversmes dzīvnieciņu, kas tā vien kāroja pēc cilvēka mīlestības.
Jaunieši un skolēni bija priecīgi par iespēju paviesoties dzīvnieku patversmē, jo uzzināja arī daudz kā jauna par dzīvnieciņiem un to dzīvi šajā patversmē.
Sākoties rudens/ziemas sezonai, dzīvnieciņiem īpaši nepieciešama barība, jo tieši šajā laikā tie uzkrāj rezerves, lai ziemā nebūtu jāsalst. Saimniece stāsta, ka nav jau tā, ka barības trūktu. Atbalstu sniedz arī vietējie uzņēmumi un veikalu tīkli.
Patversmes darbiniece skolēnus un jauniešus iepazīstināja ar iemītnieku dzīvesstāstiem. Mēs uzzinājām arī to, ka jau kopš 1998. gada patversmē visu laiku ir vidēji ap 40 kaķu un 20 suņu.
Kopumā jaunieši ir ļoti apmierināti un gandarīti par to, ka iesaistījušies akcijā un izdarījuši labu darbu, palīdzot patversmes iemītniekiem. Jaunieši atzīst, ka arī nākamgad piedalīsies šāda veida akcijā un cer, ka ikviens patversmes „Ausma” četrkājainais iemītnieks atradīs arī savas mājas.

Vita un Matīss Plūksnas
Virbu pagasta jauniešu biedrības „I.M.Pulss”
jauniešu padomes biedri

pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

Mana studentes dzīve. Septembra kopsavilkums.


Personally, I'm always ready to learn, although I
do not always like being taught
.
/Winston Churchill/
Nu jau veselu mēnesi esmu oficiāli studentes statusā. Par spīti šausmīgajam iesākumam mans mēnesis ir pagājis diezgan normāli un bez jebkādām liekām problēmām.
Nu jau kaut cik orientējos tuvākajā Centrālās stacijas apkārtnē un iekšā vairs nevalda tas mazais stress, ka lielā pilsētā esmu viena.
Runājot par lekcijām. Esmu jau paguvusi iemīļot un arī ne tik ļoti priecāties par dažām lekcijām, kas atrodas pirmā semestra lekciju sarakstā. Ar prieku apmeklēju Vispārīgās psiholoģijas un Neirofizioloģijas lekcijas un uzņemu visu jauno un interesanto informāciju, ko pasniedzēji labprāt mums sniedz. Esmu iepazinusies arī ar savu pirmo praksi, kas ir vērošanas un pētīšanas prakse vispārizglītojošā skolā.
Protams, ir jau arī ne tik foršas lekcijas. Angļu valoda, tagad šo priekšmetu apmeklēju ne ar tādu sajūsmu kā tas varbūt bija vidusskolā. Lekcijas ir neinteresantas un mājasdarbi sastāv no prezentāciju veidošanas, kas nebūt man nesagādā nekādas problēmas. Vislielākā problēma, kas tiešām man sagādā problēmas, ir runāšana. Nav jau tā, ka es neprotu, bet neprot mani kursabiedri un vairāk sanāk tulkot nekā kaut ko pastāstīt. Un tad vēl Mācīšanās: teorija un prakse. Pirmā lekcija, kas man bija un kuru neapmeklēju tagad manī iedzen bailes. Pasniedzēja esot drausmīga un sadod kaudzi ar mājasdarbiem, ko izpildīt nemaz nav tik vienkārši.
"Lai izpildītu nākošo uzdevumu jums ir jāizlasa trīs dažādu autoru grāmatas, jāatrod un jāsalīdzina viņu teiktais par mācīšanu un mācīšanos. Neiedomājieties lasīt tikai dažās lapaspuses, jo es pārzinu visas grāmatas un zināšu, ja būsiet noslinkojuši."
 Grāmatas jau ar nav no tām plānākajām. Bet, kas jādara, jādara un labāk šo lietu ņemt nopietni nekā mest pāri, jo negribētos, lai pie šīs pasniedzējas būtu kāds parāds.

Tāds nu īsumā bija mans Septembra mēnesis studentes dzīve. Ceru, ka turpmāk viss ies vēl gludāk un lekcijas paliks aiz vien interesantākās. Varbūt jau nākamo mēnesi droši varēšu apgalvot, ka spēju pa Rīgu pārvietoties pilnīgi patstāvīgi un bez apmaldīšanās. Varbūt jau pavisam drīz teikšu, ka man patīk iet uz visām lekcijām bez izņēmumiem un ar prieku uzņemu jaunas zināšanas. Varbūt beigās izrādās, ka pasniedzēji nemaz nav tādi briesmoņi par kādiem viņus mālē.
Bet līdz tam vēl ir jādzīvo, jāmācās un jāiegūst iespaidi. :)

piektdiena, 2012. gada 14. septembris

Tā nebūtu es, ja... 14.09.12

Jau kārtējo reizi pierādās fakts, ka mani plāni ne vienmēr izdodas tā kā iecerēts un lielākoties tie arī nesanāk. Šodien ar pilnu pārliecību un domu, ka būšu kārtīgs students,iekāpu autobusā un devos uz Rīgu. Nekas īpašs,parasts brauciens, lai gan piestrādāju arī nedaudz par kurjeru, jo bija jānogādā Rīgā neliela paciņa, bet tas nu ir cits stāsts.
Iebraucot Rīgā uzreiz zināju kur man jāiet un, kas man jāsatiek.
Paslavēju sevi, tagad patstāvīgi zinu kā bez aizķeršanās pārvietoties pa diviem Rīgas tuneļiem.
Iekāpu sestajā tramvajā un dodos uz Juglu, kas uz šo vienu nakti kļūst par manām mājām. Līdz Juglai arī tieku bez aizķeršanās un arī atpakaļ uz Centrālo staciju aizbraucu bez starpgadījumiem. Iekāpjot ceturtajā autobusā, kas ved mani uz skolu sajutos nedaudz neomulīgi. Galvā pārcilāju domas un jokus ko no rīta vēl pārdomāju un kārtīgi izsmējos.Izkāpjot vajadzīgajā pieturā, aši devos uz skolu sameklēt telpu kurā notiek pirmā lekcija un tikai tagad viss pa nopietno arī sākās.
Pie ziņojuma dēļa izlikti trīs lekciju saraksti:

  • Speciālās izglītības skolotājs
  • Skolotājs Logopēds
  • Speciālās izglītības skolotājs - Logopēds

Uz momentu apjuku un laika ar vairs nav daudz. Kā bija teikts- paskatos pirmo lekciju, kas ierakstīta un skrienu meklēt telpu. Un še tavu brīnumu, ne tā lekcija. Pusstundu nosēdējusi nepareizajā lekcijā devos prom. Tie, kas mani pietiekami labi pazīst ļoti labi zin kāda palieku ekstremālās stresa situācijās - rokas trīc, sirds dauzās kā negudra, vaigi pamazām piesarkst un iestājās nesaprašana par to, ko man tagad darīt. Nedaudz nomierinājusies un sapratusi, ka riktīgajā lekcijā nesties iekšā būtu ļoti nepieklājīgi, atkal devos pie ziņojuma dēļa, lai tiktu skaidrībā, kas un kā.
Pēc izpētes atradu savu studiju sarakstu. Norakstīju nākošās dienas lekcijas un telpas kurās lekcijas notiek devos pie kāda, kas man varētu izsniegt pieklājīgu lekciju sarakstu, līguma kopiju un arī studentu apliecību. Nav jau tā, ka šodienu pavadīju galīgi nīkstot, jo redz, neapzināti nobastoju savu pirmo lekciju.
Pieklauvēju pie viena kabinetā un jautāju, vai šeit es varētu dabūt savu lekciju sarakstu, bet man atbild, ka nē. Man esot jādodas un kaut kādu kabinetu, kas atrodas gaiteņa otrā galā. Aizejot tur un atkal apvaicājoties par lekciju sarakstu mani atkal sūta prom uz pirmo kabinetu. Pasaku, ka tur jau esmu bijusi tad mani novirza uz blakus esošo kabinetu. Tur, pusdienu pārtraukums.
Kad beidzot sagaidīju sievieti no pārtraukuma palūdzu sev nepieciešamos dokumentus atklājās vēl interesanti fakti. Izrādās, ka tagad Rīgā būšu katru sestdienu un ik pār nedēļu arī piektdienās, lai gan sākotnēji manā interneta lekciju sarakstā uzrādījās ik pār nedēļu piektdienās un sestdienās.
Saņemot visu nepieciešamo devos uz autobusu un braucu prom.  Vēl jo projām ir tāds kā nemiers, bet šis tikai ir kārtējais pierādījums, ka mani plāni ne vienmēr izdodas. Tiem labāk patīk mani padarīt stresainu  un mazliet muļķīgu.
Atliek tikai secināt: Tā tiešām nebūtu es, Vita, ja viss ietu kā pa diedziņu.

svētdiena, 2012. gada 5. augusts

Pasaule šķiet garlaicīga garlaicīgiem cilvēkiem. /Stīvensons/

 Jau trešo gadu pēc kārtas norisinās Virbu pagasta SPORTA SPĒLES, kuras jau kļuvušas par pagasta tradīciju.

Šo tradīciju pirms trijiem gadiem atkal atjaunoja jauniešu biedrība I.M.Pulss, lai vienu reizi gadā šeit varētu notikt sporta sacensības gan vietējiem iedzīvotājiem gan ciemiņiem.
Kā katru gadu galvenie sporta veidi bija futbols, strītbols un volejbols, kas nezaudē ne spēlēt gribētāju interesi nedz arī vienkārši skatītājus, kas labprāt spēli vēro no malas.

Šogad, par prieku mazajiem sportotājiem darbojās piepūšamās atrakcijas, kas tika
apmeklētas kuplā skaitā un nedeva atelpu atrakciju uzraugiem, kas uzmanīja, lai lēkāšana notiek godīgi un izpriecāties tiek ikviens interesents.

Stiprākie vīri pie vilkšanas
Pēcpusdienā sāka darboties arī individuālās sacensības kurās tika noskaidroti veiklākie, stiprākie un atjautīgākie švammīšu mešanā, frisbij šķīvīšu mešanā, foto-orientēšanās, traktora vilkšanā un daudzās citās interesantās aktivitātēs.
Ļoti liela atsaucība bija no pludmales volejbolistiem, kas savu meistarību rādīja visas dienas garumā un tieši volejbola laukumā notika vissīvākā cīņa par kopvērtējuma vietām.
Izšķirošā spēlē - kurš pirmais


Noslēdzoties visām aktivitātēm rezultāti tika apkopoti un tika noskaidroti kopvērtējuma uzvarētāji. Galvenā balva - brauciens ar laivu pa Abavu, ko ieguva komanda "JENOTI". Komanda par iegūto balvu ļoti priecājās un atzina, ka tas ir tieši tas, kas nepieciešams, lai pilnvērtīgi un jautri noslēgtu vasaras sporta spēļu sezonu.

I.M.Pulss jaunieši ir gandarīti par paveikto un atzīst, ka bez sponsoru un mazo darba "rūķīšu" palīdzības tas nebūtu iespējams. Lielu paldies mēs sakām Z/S "Beltes"par piepūšamajām atrakcijām un galveno balvu kopvērtējuma uzvarētājiem. Tā pat milzīgs paldies LPKS „LATRAPS” par milzīgo atbalstu,lai sporta spēles vispār notiktu. Paldies Jums.
Kopvērtējuma uzvarētāji - komanda "JENOTI"













svētdiena, 2012. gada 15. jūlijs

Palun järgige mind

Vakar atgriezos no Igaunijas. Ekskursija varēja būt labāka, bet iespaidi gan ir visai patīkami.
Šoreiz laikam vislielākais mīnus bija mūsu gide, kas nu nemaz neatgādināja gidi, bet gan tādu pašu tūristu kā mēs visi.
Brauciena mērķis - Tartu zinātnes centrs AHHAA. Ko daudz piebilst, ir vērts apmeklēt, jo nodarbi atrast var jebkurš neskatoties uz vecumu. Vairāku stundu garumā apskatījām eksponātus, kas radīja dažādas emocijas un iespaidus. To nevar tik vienkārši izstāstīt, tas pašam ir jāpiedzīvo.
Pēc zinātnes centra, mēs noklīdām no gides un metāmies pilsētas baudīšanā paši un jāatzīst vien tas, ka mēs redzējām daudz vairāk kā tie, kas to laiku pavadīja kopā ar gidi.
Pilsēta iespaidīga un vērts to apskatīt. Mani ļoti iepriecināja pilsētas arhitektūra un daba, bet vēl vairāk gaumīgie grafiti, ko mūsdienās nenākas tik bieži ieraudzīt.




Vispār, apkopojot visu redzēto un piedzīvoto varu vien teikt, ka redzētais mani iepriecināja un neskaitot dažus momentus bija ideāli.

sestdiena, 2012. gada 23. jūnijs

Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te! (Fotoreportāža)

  Jauniešu biedrībai I.M.Pulss šogad darba pilnas rokas, bet tieši Jāņi ir tie svētki, kas ir visdarbīgākie. Sākot no 20. jūnija līdz pat šai dienai - 23.jūnijam, kas ir arī Jāņi, mēs aktīvi darbojāmies un gatavojāmies šiem svētkiem veidojot svētku kompozīcijas, un gatavojoties lielajai sveikšanai.
  Piekopjot tradīciju,šogad jauniešu biedrība I.M.Pulss atkal devas sveikt pagasta Jāņus un Līgas .
Šogad sveicamo sarakstā bija sešpadsmit sveicamie, bet pa ceļam uzzinājām, ka ir vēl pāris Jāņi par kuriem līdz šim mums nav bijusi nekāda informācija. Bet nākošgad par viņiem noteikti atcerēsimies un godāsim. :)
  Šajā gadā Jāņiem un līgām piešķīrām dažādas nominācijas, dāvinājām pīlādžu zariņus, kas atbaida no ļaunuma (raganām un burvjiem) un Jāņu zāles ko ielikt vāzē.

Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Rociņāmi – plaukš, plaukš,
Kājiņāmi – taukš, taukš!
Labrītiņi – mums, mums,
Vakariņi – jums, jums!


Ievācam materiālus.


Top dekorācija. Vainags jau savā vietā.

Cītīgi vēl piebeidzam pēdējos darbus.
Arī ziedu kompozīcijas top.

Vēl pēdējie sīkumi.
Gatavs! Paši priecīgi un arī citiem prieks.
Jāņa bērni pirms sveikšanas






svētdiena, 2012. gada 18. marts

8 - 11 marts

Ilgi gaidītais notikums bija klāt.
Par spīti tam, ka 8 marta tiek atzīmēta starptautiska sieviešu diena, es sagerbos sava forma un devos ceļā.
Liela mugursoma plecos, pašpārliecinātība un ticība saviem spēkiem mani pavadīja visu celu līdz pat Dobelei, kur norisinājās Jaunsargu 4. līmena noslēguma pārbaudījumi.
Šiem noslēguma pārbaudījumiem gatavojamies jau laikus, bet vienmēr likās, ka laika vel ir gana un paspēt visu paspēsim. Bet tā viss nebija. Pārbaudījumi pienāca loti ātri un nu jau attapos autobusa, ceļā uz Dobeli.
Brauca viss Kurzemes novads un dala Zemgales.
Iebraukusi Dobele bijām nedaudz izbrīnīti un apjukusi. Viss tik nepierasts un savādāks. Tā ari pirmā diena tika pavadīta - atkārtojot tēmas nākošas dienas pārbaudījumiem un cenšoties aprast ar jaunajiem apstākļiem.
Otras dienas rīts iesākās jau sešos un nu jau viss bija daudz maz saprotams. Visa diena tika pavadīta pārbaudījumos un punktu pelnīšana. Vakara noslēguma, nogurusi, bet zināt kari devāmies uz nākošajām konsultācijām, jo jau atkal nākamajā dienā ir pasi grutiākie pārbaudījumi.
Trešā diena jau likās pavisam vienkārša. Ar apkārtni bija jau aprasts un ari komunicēt ar cilvēkiem apkārt bija jau daudz vieglāk un patīkamāk.
Pirmajā dienā tiku iedalīta pirmā vada otrajā nodala, kas beigās izrādījās loti atbalstoša un jautra kompānija. Pārbaudījumus pildīt bija patīkami, jo viens otru skubinājām un atbalstītājam, lai nenolaistos rokas. Bijām ista komanda un musu starpa valdīja patīkama atmosfēra un komandas gars.
Ar ēšanu gan bija tā pagrūtāk, jo paēst vajadzēja piecu minušu laika, jo pie galdiem vietas visiem nepietika.
Pēdējā nakts bija vistrakākā. Lai gan apsolīts bija, ka gulēt varēsim līdz pat 6:50, mus uzrāva no gultam jau pussešos. Ātri lika saģērbties un nostaties ierindā. Meitenes bija visātrākās, bet tas neko neizteica, jo tik pat atri lika list atpakaļ gultās. Sadi mus trenkaja cetras reizes un tikai ceturtaja rezie lika sagerbties pilnigi un izdzina lauka. Bija traki, jo pedejo dienu pavadit bija samera gruti.
Ceturtajā dienā laiks mus īpasi nelutināja, bet tas neapturēja mus saņemt godam nopelnītās apliecības un beigas vel iestaties Zemessardze. Ja, esmu Zemessargs tagad. :)

Vispār kopuma emocijas bija tikai un vienīgi pozitīvas un pavadītais laiks tur, neaizmirstams.
Liels paldies protams ir jāsaka manam instruktoram, kurs nenolaida rokas un nepadevās, bet aizveda mus līdz galam.
Jaunsargu 4. līmeņa pārbaudījumus nokārtoju ar loti labu rezultātu - 86.9 punkti.

Paskaties āri video
Vairāk bilzu ari seit