Iebraucot Rīgā uzreiz zināju kur man jāiet un, kas man jāsatiek.
Paslavēju sevi, tagad patstāvīgi zinu kā bez aizķeršanās pārvietoties pa diviem Rīgas tuneļiem.Iekāpu sestajā tramvajā un dodos uz Juglu, kas uz šo vienu nakti kļūst par manām mājām. Līdz Juglai arī tieku bez aizķeršanās un arī atpakaļ uz Centrālo staciju aizbraucu bez starpgadījumiem. Iekāpjot ceturtajā autobusā, kas ved mani uz skolu sajutos nedaudz neomulīgi. Galvā pārcilāju domas un jokus ko no rīta vēl pārdomāju un kārtīgi izsmējos.Izkāpjot vajadzīgajā pieturā, aši devos uz skolu sameklēt telpu kurā notiek pirmā lekcija un tikai tagad viss pa nopietno arī sākās.
Pie ziņojuma dēļa izlikti trīs lekciju saraksti:
- Speciālās izglītības skolotājs
- Skolotājs Logopēds
- Speciālās izglītības skolotājs - Logopēds
Uz momentu apjuku un laika ar vairs nav daudz. Kā bija teikts- paskatos pirmo lekciju, kas ierakstīta un skrienu meklēt telpu. Un še tavu brīnumu, ne tā lekcija. Pusstundu nosēdējusi nepareizajā lekcijā devos prom. Tie, kas mani pietiekami labi pazīst ļoti labi zin kāda palieku ekstremālās stresa situācijās - rokas trīc, sirds dauzās kā negudra, vaigi pamazām piesarkst un iestājās nesaprašana par to, ko man tagad darīt. Nedaudz nomierinājusies un sapratusi, ka riktīgajā lekcijā nesties iekšā būtu ļoti nepieklājīgi, atkal devos pie ziņojuma dēļa, lai tiktu skaidrībā, kas un kā.
Pēc izpētes atradu savu studiju sarakstu. Norakstīju nākošās dienas lekcijas un telpas kurās lekcijas notiek devos pie kāda, kas man varētu izsniegt pieklājīgu lekciju sarakstu, līguma kopiju un arī studentu apliecību. Nav jau tā, ka šodienu pavadīju galīgi nīkstot, jo redz, neapzināti nobastoju savu pirmo lekciju.
Pieklauvēju pie viena kabinetā un jautāju, vai šeit es varētu dabūt savu lekciju sarakstu, bet man atbild, ka nē. Man esot jādodas un kaut kādu kabinetu, kas atrodas gaiteņa otrā galā. Aizejot tur un atkal apvaicājoties par lekciju sarakstu mani atkal sūta prom uz pirmo kabinetu. Pasaku, ka tur jau esmu bijusi tad mani novirza uz blakus esošo kabinetu. Tur, pusdienu pārtraukums.
Kad beidzot sagaidīju sievieti no pārtraukuma palūdzu sev nepieciešamos dokumentus atklājās vēl interesanti fakti. Izrādās, ka tagad Rīgā būšu katru sestdienu un ik pār nedēļu arī piektdienās, lai gan sākotnēji manā interneta lekciju sarakstā uzrādījās ik pār nedēļu piektdienās un sestdienās.
Saņemot visu nepieciešamo devos uz autobusu un braucu prom. Vēl jo projām ir tāds kā nemiers, bet šis tikai ir kārtējais pierādījums, ka mani plāni ne vienmēr izdodas. Tiem labāk patīk mani padarīt stresainu un mazliet muļķīgu.
Atliek tikai secināt: Tā tiešām nebūtu es, Vita, ja viss ietu kā pa diedziņu.
