Comenius projekta ietvaros.

Pirmā pietura šīsdienas maršrutā bija Sabile. Sabilē izkāpjot no autobusa taisnā ceļā pāri ielai dodamies uz nelielu koka rotaļlietu izstādi. Izstāde veidota ar domu tādu, ka ja kādreiz savā dzīvē esi kādai dzīvai radībai atņēmis dzīvību tad tev ir iespēja pateikties tai izstādē ievietojot sevis veidotu vai nopirktu koka rotaļlietu. Kaut kur pasaulē esot tāda cilts kas par katru klintīs nomedīto putniņu tam no zariem uzmeistaro mazu pieminekli ko iestiprina klints sienā. Izstāde bija visai īpatnēja, jo šoreiz mums bija jāiejūtas vai vismaz jāsaprot kā jūtas dzīvnieki, jo telpa bija maza un vis riņķī apjozta ar žogu.
Tālāk saraksta otrajā vietā atradās brīvdabas leļļu izstāde. Izstādi veido kāda veca sieva kas pati par saviem līdzekļiem un par dažiem ziedojumiem dodas uz humpalu veikaliem iepirkt kādas vecas, bet interesantas drēbes kurās vēlāk tiek ieģērbtas vecu salmu lelles. Visai interesanti jāsaka. Lelles katram notikumam un arī katriem svētkiem - pavāri, līgava ar līgavaini, bērnudārza grupiņa un riteņbraucēji, šuvēja un fotogrāfs u.c.
Apskatījuši izstādi dodamies ar kājām pāri tiltam - tilts tieši virs Abavas. Otrā pusē tiltam mūs jau gaida autobus kas ved mūs tālāk uz Pedvāli - Brīvdabas mākslas muzejs. Pedvālē nav tā ierastākā māksla, bet gan ļoti kreatīva un ar pirmo acu skatienu nemaz tik viegli nepateiksi ko mākslinieks bija domājis radot ko tādu. Mūsu uzmanību piesaistīja daudzi eksponāti, daudzi arī interesi neviesa un cits pat lika nesaprašanā raustīt plecus, bet kopā ar gidi mēs takās pavadījām nedaudz vairāk par stundu un tad jau laiks bij' pusdienot.
Tūliņ pēc pusdienām kāpjam atpakaļ autobusā un tālāk jau ceļš ved uz Talsiem. Jūs noteikti domāsiet kas gan tik īpašs varētu būt Talsos. Cits tur dzīvo, cits tur mācās un pavada katru darba dienu, bet cits tur varbūt nekad vēl nav bijis. Talsos bijām lai ārzemniekiem parādītu tradicionālās latviešu rotaļas, sveču liešanu un nelielu prezentāciju par to ko var apskatīt Talsos un tās apkārtnē. Prezentācija bija interesanta, bet stāstījums par to kā tapa pirmās sveces gan ne visai interesants. Viesi izlēja katrs savu sveci, apskatīja muzejā esošos eksponātus.
Nekad nebiju domājusi, ka spēlēt rotaļas var būt tik jautri. :D Nopietni! Viesi visu uztvēra ar tik lielu nopietnību un uzdevumā iegāja ar vislielāko aizrautību un azartu. Dejojot pavisam vienkāršo "Es ar Savu cisu Maisu" mēs visi bijām tik ļoti pārsmējušies, ka vairs nespējām noturēties kājas. Kad mūzika apklusa un man bija jāmeklē savs nākošais pāris lai nebūtu jādejo ar maisu, manu roku tik pēkšņi kāds saķēra, ka pat noreaģēt nespēju. Paskatījos un kāds Rumāņu puisis bij' saķēris manu roku un nepārtraukti teica "Sorry. sorry", jo laikam bija domājis, ka roku par stipru bija saņēmis lai gan patiesībā šokēta biju par to, ka vis notika ļoti zibenīgi. Tad nu beidzoties spēlei mūsu viesi saņēma savas gatavās sveces un mēs turpinājām savu darāmo.
Pēdējais plāna punkts šāi dienai bija spēle "Kā es gāju Talsus pētīt..." Spēle man personīgi nelikās līdz galam izdomāta, bet ārzemju viesiem šķita tā gāja pie sirds, jo viņi ar lielu aizrautību aplūkoja apskates objektus ko Talsos piedāvāja šī spēle.
Manuprāt diena bija patiešām izdevusies un tāds patīkams nogurums jūtams. Jauna pieredze un iespaidi sadarbojoties gan ar citu valstu skolēniem gan šo to apspriežot ar ārzemju skolotājiem. Tā piemēram ar Basku mākslas skolotāju mums bija ļoti interesanta saruna, jo viņam ir tik ļoti plašas intereses, ka viņš vēlējās zināt pilnībā visu par visu. No viņa tikai tie labākie iespaidi.
Visā visumā jautri pavadīta diena. Nav ko nožēlot.

Nobeigumā. Uzkāpjot Talsu pilskalnā katrai grupai bija jāuzraksta dzejolis ar četrām rindām par Talsiem. Divās valodās- latviešu un manā gadījumā Basku (Spāņu).
Vērtējiet.

Talsi.

Zelta rudens kalnus skāra
Kalna galā Maija māja,
Diāna tai pretī gāja
Daiļos Talsus lūkoties.

(Ceru, ka pareizi uzrakstīšu :D)

Talsin gora haritza
Ahateak uretan dabiltza
Talsu ezers-en arinzk dakar
Urgzinean bitsa.

/Red Baskue Team/