Patiesība ir tur - Dabā

Saucot Samāru

Ģimene uzskata, ka esmu kļuvusi mazliet pārgalvīga. Vai tā tiešām ir?!
Labi pavadīt laiku brienot pa purviem, laukiem un mežiem ir pārgalvība vai savu robežu pārkāpšana?
Izkāpt no saviem rāmjiem, pārkāpjot tai robežai, kas vienmēr ir mani atturējusi no daudzu lietu pamēģināšanas vai iesaistīšanās dažādās avantūras. Jā, es pārvarēju kādu daļu no sevis un nojaucu kādu sevis celto mūsri, kas jau vairākus gadus mani apturēja. Es pati sevi turēju.
Tā bija vienreizēja iespēja, kolosāli pavadīts laiks un produktivitāte bija garantēta. Patiešām. Tikai trīs dienas, bet iegūts tik daudz, tik daudz jauna iemācīts un tik daudz jauna ieraudzīts.

Nakts pie bibliotēkas

Tā saliedētība un komandas gars, kas valdīja starp tik daudziem savā starpā nepazīstamiem cilvēkiem bija fantastiska pieredze. Mēs iemācījāmies daudz un trešajā dienā, ejot ekspedīcijā to visu arī likām lietā gan praktiski gan arī morāli atbalstot viens otru. Tā ir spēcīgas komandas un spēcīgas individualitātes pazīme ko izkopām un kopīgiem spēkiem arī likām lietā. Tās ir emocijas ko grūti izteikt vārdos un tik pat grūti aprakstīt, tāpēc, ja vien tev ir iespēja ko šādu piedzīvot nedomā, bet izdari. Mūsu ikdiena tā jau ir pārpildīta ar "kāpēc man to vajag?" jautājumiem, tieši tāpēc atļauj sev to "kāpēc gan ne?!" un meties piedzīvojumā. :)

mūsos vēl kūsā dzīvība - 7:00

Beidzot varu godīgi teikt, ka esmu sevi pārvarējusi un atradusi kaut ko jaunu priekš sevis. Atvērusi jaunu lapu savā grāmatā ko nu piepildīt ar fantastiskām emocijām un jauniem piedzīvojumiem..
 Paldies Jums, kas pavadīja šīs dienas kopā ar mani, atbalstīja un piepildīja šīs dienas ar pozitīvām emocijām.

Sporta notikums 2013

Ir aizvadītas jau kārtējās Virbu pagasta sporta spēles. Diena bija izdevusies un mums par lielu veiksmi tā bija karsta un patīkama.
Šogad uz sporta spēlēm bija sabraukuši cilvēki no dažādām vietām, bet salīdzinot ar pagājušo gadu tomēr mazāk, bet tas neapturēja mūs pavadīt dienu lieliski.

Diena iesākās jau ar tradicionālajiem komandu sporta veidiem - futbolu, volejbolu un strītbolu, bet jau vienpadsmitos starts tika dots individuālajām spēlēm, kas šogad bija īpaši interesantas un manuprāt pat diezgan atjautīgas. Visas dienas garumā darba bija daudz gan brīvprātīgajiem gan pašiem sportistiem, kas savu veiksmi izmēģināja ne tikai komandu sacensībās, bet arī individuāli.

Balonu ķeršana

Tāllēkšana

Dienas kulminācija. Pēcpustdienā komandas un visi pārējie interesenti tikai aicināti pieteikties jau uz nopietnākām aktivitātēm, kas šogad sevī iekļāva auto (ugunsdzēsēju) stumšanum, jautro stafeti, komandas lecamauklu un slapjo virves vilkšanu. Visas četras disciplīnas prasīja lielu spēku, fizisko sagatavotību kā arī atjautību, mazliet humuora un protams drosmi.

Auto stumšana

Milzīgs paldies ir jāsaka mūsu atbalstītājiem (Virbu pagasta pārvaldei, LPKS "Latraps", SIA "Jaunalko", kafejnīcai "Ķīvīškrogs" un z/s "Beltes", kas jau trešo gadu sponsorē galveno balvu-laivu braucienu pa Abavu) bez kuriem šo visu sarīkot nebūtu iespējams. Tā pat šī diena nebūtu iedomājama bez lielās brīvprātīgo atsaucības, kas nepagura un aktīvi darbojās, lai pasākums varētu notikt.

Jautrās stafetes dubļu bedre

Lēkšana ar auklu

Slapjā virves vilkšana

Visus notikumus nav iespējams aprakstīt tāpēc nākošgad neaizmirsti atnākt un visu piedzīvot pats!
Uz tikšanos. :)

Atskats uz 1/2 The killers Battle Born tour

Lai gan jau pagājis ilgs laiks, tomēr izlēmu, ka vismaz mazliet padalīšos ar saviem iespaidiem pēc pirmā koncerta apmeklējuma.
Jā, The Killers tūres koncerts Rīgā bija mans pirmais tāda mēroga ārzemju grupas koncerts kuru apmeklēju. Līdz šim man vēl nekad nebija radusies izdevība apmeklēt kādu no saviem iemīļotāko grupu koncertiem, kas tos sniedz šeit pat Rīgā. Metot pie malas visus traucēkļus, kas pamatā ir mani iekšējie konflikti pašai ar sevi, nolēmu šoreiz apmeklēt tieši šo koncertu. Meža parka estrāde, zem klajas debes un jaunākā The killers albumā tūre mani vilināja iegādāties biļeti.
Gaidītais datums pienāca nemanot un nu jau bija jāplāno braucies un viss pārējais ar to saistītais. Ka jau noteikts ieradāmies uz koncerta norises vietu laicīgi, lai tiktu pie labākām vietām, bet tur arī saskārāmies ar pirmajām problēmām.  Pienāca laiks kad vārtiem vajadzēja vērties un laist iekšā pūli, bet tas nenotieka. Pagāja stunda, divas, trīs un tikai pulkstens astoņos kaut kas sāka notikt. Cilvēki stumdījās viens otram virsū, bet mēs veiksmīgi tikām iekšā vieni no pirmajiem līdz ar to arī vietas ieņēmām salīdzinoši tuvu skatuvei, bet.... Jau atkal nākas vilties un  gaidīšana turpinās. Atkal divas stundas gaidām un neviens pat neiedomājas lielajam pūlim sniegt kaut kādus paziņojumus vai kaut ko, lai nolīdzinātu nepatīkamo situāciju. Varbūt tas tā vecmodīgi vai kā, bet es tiešām cerēju un gaidīju, ka kāds uzkāps uz skatuves un kaut vienkārši atvainosies, ka šādi viss sanācis, nomierinās sanervozējušos pūli un teiks, ka vēl mazliet un koncerts sāksies. Vilšanās, atkal nekā. Divas stundas gaidam, bet tad uz skatuves parādās grupa, kuras dēļ es šur biju braukusi. Ar divu stundu nokavēšanos un bez iesildītājgrupas uzstāšanās, uz skatuves kāpa The KIllers.
Bet arī ar to viss protams nebeidzās. Koncertprogramma man likās aprauta un daudz par īsu, bet ko iesāksi, ja organizatori neprot sarīkot pienācīgu koncertu?!
Jā, citi varbūt teiktu, ka es noteikti jūtos vīlusies un visas šīs ķibeles noteikti ir bijušas kaitinošas, bet ziniet, nē. Lai gan koncerts bija salīdzinoši īss, un kopumā to mēs gaidījām piecas stundas, es nemaz nejūtos vīlusies. Varbūt pilnai laimes man nevajag daudz, bet es ieraudziju to kādēļ biju turp braukusi, dzirdēju tās dziesmas kuras tik ļoti vēlējos dzirdēt dzīvajā izpildījumā un nemaz nebiju vīlusies. Kopumā es dienu pavadīju visai labi un lielo gaidīšanu aizmirsu brīdī kad uz skatuves kāpa mūziķi.
Joprojām jūtu gandarījumu, ka tomēr pārkāpu saviem aizspriedumiem un bailēm, nopirku biļeti un izbaudīju vienreizēju, emocijām bagādu un satriecošu brīvdabas koncertu The Killers izpildījumā.
Arī mājupceļš no Mežaparka, ko lielākoties veicām kajām, jo vienīgais un pēdējais tāsdienas transports bija līdz malām pārbāsts, bija to vērts.
Nogurums, sāpošas kājas, izdziedāta balss, bet pa virsu tam visam, lielsiks piedzīvojums ar ideālu kompāniju. Vai tas neliek aizmirst visas nebūšanas?

Too Mainstream - Meet the Hippies

Šogad pirmais mūsu lielais pasākums bija Jauniešu diena, kas šogad tika pavadīta subkultūru noskaņās. Piektdienas rīta Talsu 2.vidusskolas sporta halli piepildīja liels pulks dažādu subkultūru pārstāvji. Sabraukuši bija gan baikeri, panki, kibergoti, reperi un daudz citi interesantu stilu pārstāvji.

Šāda veida pasākums ir vienīgais Latvijā un nemelošu, ir vērts aizbraukt un ne tikai vienu reizi, bet jābrauc katru gadu, jo Talsu jaunieši ir aktīvi un neliek vilties.

Šajā pasākumāmēs bijām izlozējuši Hipiju subkultūru, kas man likās ļoti pateicīga tēma. Šīs subkultūras tematikā bija jāiekārto 2x2 liels laukums, jāizveido 3min. ilga nodarbe citiem un protams pašiem jāizskatās atbilstoši šai tēmai. Mēs to īstenojām un beigās arī saņēmām pelnītu pateicību. Starp 27 komandām mēs bijām pirmie, kas patiešām priecē.


 Laiks tika pavadīts vienreizēji, jo organizatori bija padomājuši par to, ka pilnvērtīgi aizpildīt laiku un tas paskrēja nemanāmi. Aktivitātes šogad pārsteidza ar savu āķīgumu un arī pārbaudīja mūsu fizisko sagatavotību, bet tas mūs neapturēja. Un protams, vakara noslēgumā bija grupa PeR un Toms Grēviņš, kas, manuprāt, ir ideāls dienas noslēgums, lai neteiktu vairāk.

Mājās atbraucām gandarīti par paveikto un pozitīvais lādiņš pārņem vēl šodien.
Šis ir gada lielākais jauniešu pasķums, kas sevī pulcē jauniešus ne tikai no Talsu, Rojas un Dundagas novadiem, bet arī ciemiņus no Jūrmalas, Kuldīgas, Nīcas,Bauskas, Alsungas un Siguldas.

Tiekamies šeit arī nākošgad, Peace ;)

2013

Ir pagājis jau tik ilgs laiks kopš pēdējo reizi šeit kaut ko ierakstīju.
Lai gan nekas daudz nav noticis, ir tomēr lietas kuras labprāt šeit pieminētu. Jo projām mācos un pirmo semestri skolā pabeidzu pat apbrīnojami labi. :) Arī jauno gadu sagaidīju godam dažādu slavenu cilvēku vidū.  Pabiju šausmu trasē, kas man ļoti gāja pie sirds, lai gan vietām arī bij tā neomulīgi un pat nedaudz baisi.
Šobrīd jau gaidu pavasari, jo sirdī un prāta tas jau kādu labu laiku ir.
Šobrīd notiek arī aktīva gatavošanās jauniešu dienai, kas notiek 22.martā. Tematika ir visai interesanta un mūsu loze ir iekritusi manuprāt veiksmīgā gultnē. Esam hipiji, kas, man liekas ir ļoti pateicīga tēma. Ak jā, esmu paspējusi arī pakāpties pa karjeras kāpnēm nedaudz uz augšu un kopš rītdienas mans darba laiks ir palicis nedaudz apjomīgāks.
Visā visumā nevarētu teikt, ka man iet slikti un nekā nenotiek.