Mazliet jau par vēlu rakstu, bet viss sākās ar vienkāršu braucienu uz jūrmalu skolas darīšanas. Tika sagatavota fotokamera pilnai gatavībai tieši tajā dienā uzņemt daudz fotogrāfiju kas tika veiksmīgi arī izdarīts. Dienas pirmā daļa bija nogurdinoša. Kā ap vienpadsmitiem iegājām Bulduru vidusskolas dārzos tā tikai ap trijiem no turienes iznācām. Pirmie iespaidi, vienreizēji. :)Izstaigājam četras lielas dobes. Ar pirmo tiešām mocījāmies, jo no tās neko pilnība nevarēja saprast, bet ar otro un trešo gāja mazliet vieglāk. Lai gan arī otrā un trešā nebija savā ideālākajā kartība mes viņas veiksmīgi izstaigājam un ieguvām daudz labu fotogrāfiju. Nākoša un pate pēdēja dobes kas bija mūsu planos bija Bulduru vidusskolas akmeņdārzs. Negāja viegli. Ik reiz kad kāds augs nebija savā vieta vai vispār neatradās šeit pa galvu jau skraidīja doma visam atmest ar roku, bet ar mazu uzmundrinājumu tomēr atsākam ieplānoto.
Visa kā tik daudz un arī šis tas nesaprotams, bet divatā ar kopīgiem spēkiem arī šī dobe tika veiksmīgi izieta.
Ar lielu nopūtu devāmies atpakaļ uz mašīnu kas šajā karstumā bija ļooti uzkarsusi. Mazliet atpūtāmies un devāmies tālāk. Tālāk mūsu ceļš veda uz pludmali. Abiem gribējās apskatīt Dzintaru pludmali, bet redzot cik daudz cilvēku un cik pārpildīti ir stāvlaukumi sākam pamazām samierināties ar domu, ka pludmali bus jāapmeklē citā vieta, bet mums paveicās un mēs atradām brīvu vietiņu tieši Jomas ielas galā.
Ātri novietojām savu mašīnu un devāmies pa ielu uz priekšu. Tik daudz cilvēku un sajūta kā ārzemes. :D
Lēnām un nesteidzīgi izgājām cauri Jomas ielai un devāmies uz Dzintaru pludmali. Vietu kur mazliet atlaisties nemaz nemeklējām, jo pludmale kā piebāzta ar tūristiem un iedzīvotājiem. Paraudzījām kāds ūdens un nopriecājāmies, ka esam tikuši tik tālu. Pludmalē nobrīnījāmies cik daudz kaiju lidinās apkārt un ka par brīnumu mums arī divas vārnas tur pat gar krastu bradājās. Laikam izbadējušās.
Mazliet atveldzējušies jūrā, lēnām devāmies atpakaļ. Atpakaļceļā apskatījām interesantās ēkas kurās tagad ir izveidoti dārgi restorāni un kafeinīcas. Visas ielas garuma ik pa pārdesmit metriem bija izvietoti cukur vates stendi un visi kā viens to tirgoja par sešdesmit santīmiem, citam dārgi citam nē. :)
Abās ielas malās viens aiz otra sacelti suvenīru stendi, cits par citu dārgāki, bet piedāvājums gan puslīdz atšķīrās.
Kad beidzot bijām tikuši līdz mašīnai bijām noguruši un izslāpuši. Mazliet atvilkām elpu un atsvaidzinājāmies. Tad jau atkal bija pienācis laiks doties tālāk, šoreiz gan uz māju pusi, bet pa ceļam vēl šur tur vajadzēja ieskriet. Nebija jau nekāda apskates diena. Mācīties, mācīties, mācīties. :D
Pavisam noguruši atgriezāmies mājās un pulkstenis jau rādijā pusseptiņi.
Paēdām vakariņas, paskatījāmies mazliet TV un devāmies gulēt, jo rīt taču jauna diena un spēki ir jāuzkrāj. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru