Tad nu nepilnas pusstundas laika aptuveni un nepilnīgi izdomājam ko darisim un kur brauksim. Pirmā doma, paliksim pie ezera, drīkst vai nedrīkst-nezinām, bet braucam, tad jau redzēs kā būs.
Ap kaut kādiem septiņiem izbraucam, mašīnas pilnas, braucam. Ceļš nebija garš, bet apstājamies pie ezera. Cilvēku nav daudz, ir pāris kempinga mājiņas un vieta ugunskuram. Jautajam vai šeit var palikt ar teltīm, neviens konkrētu atbildi mums nespēj dot. Zēni paiet gabaliņu uz mājiņu pusi, bet ari tur nav ne viena kam varētu pajautāt. Vienīgā cerība un iespēja kaut ko noskaidrot bija kāds vīrietis kurš blakus kempinga mājiņai mašīnā snauduļoja. :D
Neko, apsēžamies un pēc piecu minūšu spriešanas nolemjam braukt tālāk - uz jūru.
-Braucam? - Braucam!
Ceļš pagarš un ļoti līkumots. Kādu laiciņu pavadām aiz smagās mašīnas, jo tai grūtības sagādā asie līkumi kurus viņa centās izbraukt izmantojot abas ceļa joslas. Kad beidzot izdevās smago mašīnu apdzīt atkal varējām braukt normālā tempā.
Nonācām krustojumā un tieši pāri ceļam zīme kas norāda uz jūru, bet problēma - Pilnīgi visas mūsu cerības tika apgāztas. Aizliegts celt telti, veidot ugunskura vietu un iebraukt ar mašīnām. Esot kāpu teritorija. Griežam mašīnu riņķi un braucam uz Mērsraga pusi cerība pa celam satikt kādu kas mums varētu parādīt virzienu kur varam braukt.
Visi kam jautājam kā viens stāstīja, ka uz atpakaļu braucot pirmajā krustoju
mā pa kreisi. Beigās izrādījās, ka visi mūs sūtīja uz vietu kur jau bijām apstājušies. Nolemjam, ka neklausīsim zīmi un braucam iekšā.Paklausām kādas sievietes teiktajam un apstājamies pie vienas privātmājas. Zēni, lielie drosminieki, apņemas doties un pavaicāt vai šeit maz drīks palikt. Izrādas, ka pa celu gar to pašu māju ir gan galdiņi, gan arī ugunskura vieta.
Mašīnu atstājam tur pat pie mājas un savākuši visas savas mantas dodamies uz priekšu. Izrādās, ka mājas saimniece nemeloja un vieta tiešām ir. Un pats galvenais, ka DRĪKSTĒJA. :)
Esot galā saprotam, ka pulkstenis rāda jau gandrīz deviņi tāpēc ātri izkravājamies un saceļam teltis lai vēl paspētu izbaudīt jūru un paskatīties saulrietu.
Teltis uzceļam veiksmīgi un nu jau skriešus uz jūru. Ūdens pasakaini silts. Jautrībā un muļķībās pavadām vakaru.
Pienācis jau laiks vakariņot un
visiem jau gribas ēst, tad nu sēžamies pie galdaun kopīgiem spēkiem kaut ko uzmeistarojam.
Ar vakariņām visi ir apmierināti un spēkus uzkrājusši atkal dodas jūras krastā.
Saulriets bija vienkārši fantastisks, stāvējām kādas piecas minūtes un skatījāmies. Vēlāk gan
Dažiem sagribējās papeldēt mēness gaismā tāpēc visi atkal metās ūdeni.
Tikko kā pazuda saule vienām galvā iešāvas izcila doma - Ejam fotografēties? :D Nedrīkstēja jau atteikt. Tad nu izdabāju dažām kaprīzēm un atkal bija miers.
Atlikušo vakaru un daļu nakts pavadījām sēžot pie galdiņa un runājot.
Aizmirsu piebilst, laiks bija silts un tas nozīmēja vien to, ka bijām izkarsējušies guļot teltīs. Otrā rītā pamodāmies, jo teltis bija šausmīgs karstums. Kamēr pārējie guļ, nolēmām mazliet pastaigāt gar jūru. Staigājot aizgājām patālu. No rīta ūdens mazliet pavēss, bet ne tik auksts lai nenobaudītu rīta peldi. Fantastiski. :)
Jau no paša rīta sastapām divus cilvēkus kas mūsuprāt gāja makšķerēt, bet īsti gan saprast nevarēja.
Izstaigājušies lēnām gājām atpakaļ uz teltīm. Tad jau visi bija augšā un pamazām kravājās.
Pa to laiku kamēr kravājām savas mantas cits bija paspējis iemukt mežā un nogaršot pirmās mellenes. Teicās esot garšīgas. Būs vien jātic, jo pašiem laika nogaršot nebija, jo bija jākravājas.
Kamēr pakojām mantas mums apraudzīt atbrauca kāda mašīna. Vīrietis noskatījās, ka kravājamies un aizbrauca. Laikam pārbaudīja vai atstājām aiz sevis kārtību.Tad nu beidzot kad bijām sakravājušies vienojāmies, ka šoreiz gan sacensības nerīkosim un brauksim normāli, jo visi bija nogurusi. Citam visa nakts tik pat kā negulēta. Ta nu noslēdzās manas trīs dienas. Jautri pavadīts laiks un patīkams nogurums. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru